30.epizode. Vaiga sviedros

Jāsāk laikam ar lielu atvainošanos manu lasītāju vidū par nebrīdinātu epizožu pārraides pārtraukšanu vasaras vidū, taču tam visam ir attaisnojams un izskaidrojams iemesls – 100 % atdeve darbam. Mana vasara Honkongā, precīzāk pēdējie trīs mēneši, izvērtās visai karsti, domājot to gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Bet nu par visu tad pēc kārtas... 

Kā jau agrāk minēju, tad jūnijā priekšniecība mani pārcēla darbā uz Kowloon pussalu jeb TST filiāli, kur darba atmosfēra ir nedaudz saspringtāka, jo klientu skaits ir divreiz lielāks. Ar jaunajiem darba apstākļiem samierinājos samērā ātri, jo rezultātā varēju gūt nedaudz citādu pieredzi. Taču lielākais trakums sākās jūlijā, kad pēc ‘mārketinga direktora’ iniciatīvas uzņēmums uztaisīja akciju, kuras laikā ikviens interesants varēja iegādāties 4 nodarbību kuponu par t.s. ‘sviestmaižu cenu’. Akcija ilga veselas 5 dienas un kopumā ~1600 iedzīvotāju šo izdevību arī izmantoja, kas nozīmēja tikai vienu – papildus slodzi instruktoriem. Telefonu nepārtraukta zvanīšana, jaunu vecāku un bērnu iepazīšana, pārpildītas klases, kā arī sūdzības un neapmierinātība pastāvīgo klientu vidū nu kļuva par mūsu ikdienu, jo uzņēmums nebija gatavs uzņemt šādu klientu daudzumu ar esošajiem resursiem. Ja agrāk nedēļas nogales mums bija visai saspringtas salīdzinājumā ar darba dienām, taču šobrīd viss ir pilnīgi pretēji – sestdienās un svētdienās varam mierīgi ‘uzelpot’ no jaunajiem ‘kupona klientiem’, jo savas nodarbības tie var apmeklēt tikai darba dienās. 

Kā varat noprast, tad jūlija mēnesis izvērtās fiziski un emocionāli nogurdinošs, taču tas paskrēja zibens ātrumā un guvu ne tikai lielāku pārliecību nodarbību vadīšanā, bet arī bagātu pieredzi darbā ar dažādiem klientiem. Jāatzīst, ka prasme savaldīties un smaidīt gadījumos, kad klients tev cērt sejā apvainojumus ir visai grūti, taču vēl grūtāk ir to izdarīt, ja tev acīs skatās ‘iedomīgi bagātnieki’, ‘nekaunīgi indieši’ vai ‘lauku peles - ķīnieši’. Bet, kā jau teicu, tas tikai bagātināja manu pieredzi.

Sākoties augustam, manā darbā režīmā atkal ieviesās pārmaiņas. Menedžeris Veslijs no manas sākotnējās jeb CWB filiāles iesniedza atlūgumu un devās medusmēnesī, līdz ar to man radās izdevība doties atpakaļ un atkal strādāt ar saviem vecajiem kolēģiem. Atgriešanās bija ļoti patīkama un brīžiem pat relaksējoša, jo CWB filiālē vienmēr ir bijusi organizētāka, līdz ar to varēja pieredzēt lielāku kārtību attiecībā uz ‘kuponu klientiem’, kā arī vieglāku nodarbību grafiku. Taču prieks izvērtās visai īss – nedēļu pirms vasaras semestra noslēgšanas priekšniecība mums paziņoja negaidītus jaunumus par to, ka CWB filiāle tiks slēgta un apvienota ar TST filiāli, sakarā ar nepietiekamo klientu skaitu rudens semestrim. Protams, mēs bijām tie, kas bijām atbildīgi par šo jaunumu paziņošanu esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem, tāpēc atkal mācījos to kā tikt galā ar pārsteigtām, sarūgtinātām, pieviltām un sašutuma pilnām sejām. Taču lielākās skumjas bija mūsos pašu acīs, jo atvadīties no šīs filiāles bija īpaši grūti. Sākot ar septembri Honkongā pastāvēs tikai viena „The Little gym” nodarbību vieta un visdrīzāk tā būs arī vienmēr. 

28. augustā sākās mūsu jaunais rudens semestris, kas ilgs līdz pat janvārim, taču nu atkal viss būs savādāk. Visiem kolēģiem būs jāiemācās sastrādāties, kas nebūs viegli, ņemot vērā katra individuālās personības, kā arī līdz oktobrim vēl kopīgi cīnīsimies ar ‘kuponu apmeklētājiem’. Priekšniecība apsver iespēju arī ‘samazināt štatus’, jo vienā filiālē nodarbināt tik daudz personāla būs diezgan izšķērdīgi, tāpēc ko nesīs turpmākie mēneši ir grūti paredzēt. Es uz visu skatos ļoti pozitīvi un man sāk iepatikties šī neparedzamā apstākļu norise - atliek tik skatīties un mācīties. Šajos 7 mēnešos esmu strādājusi jau ar 3 menedžeriem, iepazinusies un atvadījusies no vairāk nekā 10 kolēģiem, kā arī pieredzējusi vienas filiāles slēgšanu ar visām tā izrietošajām sekām. Nav šaubu, ka daži no uzņēmumiem šādu statistiku piedzīvo vien vairākos gados, tāpēc priecājos, ka mana pieredze bagātinās ar katru nostrādāto mēnesi. 

Nobeigumā gribas padalīties ar dažiem saulainiem fotomirkļiem no mūsu vasaras semestra noslēguma nedēļas. Jāatzīst, ka bērni ir arī galvenais iemesls, kas mūsos visos saglabā to pozitīvismu par spīti neparedzamajiem darba apstākļiem.

Meitenes  - draiskules

Ar diviem mīlas balodīšiem -  Emma un Enguss

Vēl viens pārītis  - Eli un Šamīrs

Es un Hebe

Eidens dikti nopietns, bet tikai bildēs

Kur Tomass, tur jautrība

Ar uzjautrinošo Heiliju, kas tikai izliekas nopietna

Neitans todien nebija savā labākajā omā

Mazā Erīna no klusās peles mūsu nodarbībās izauga par atvērtu mazo jaunkundzīti

Mazais draiskulis Keilabs ir adoptēts bērns vienā jaukā eiropiešu ģimenē

Pakistāniešu brālis un māsa - Šamīr un Šezīn

Mazā princese Zarja un viņas pusmāsa Naja

CWB instruktora komanda ar dažiem palaidņiem

Nerātnelis Hanif

Prātīgais puisis Ītans

Dzimšanas dienas ballīte ar uzbeku puikām  - Isa un Hanifs

Emmas asinīs rit gan britu, gan ķīniešu gēni

Mūsu mazā balerīna Zarja!

 

Noslēgumā vēlos pasveicināt arī visus bērneļus un manu vismīļāko skolotāju Lilitu 1. septembrī. Lai saulains un veiksmīgs šis mācību gads mums visiem!:)