novembris 03, 2014

56. epizode. Dubaija - mirāža tuksneša vidū

ABRAKA DA BRA un atkal jauna vētra manā dzīvē! Mans seriāls uzņem jaunus apgriezienus un šoreiz translēšana no Tuvajiem Austrumiem, jo par savu galamēŗki esmu izvēlējusies Apvienotos Arābu Emirātus jeb vienu no tiem -  Dubaiju   :)

Burj Khalifa - pasaules augstākā celtne!

Kāpēc Dubaija un kādus apslēptos dārgumus es šeit meklēšu vēl skaidrā prātā nevaru izsecināt. Taču viens gan ir skaidrs - esmu studējusi ar dažādiem eiropiešiem, strādājusi ar ķīniešiem un praktizējusies ar indiešiem, taču arābu kultūra, tāpat kā viņu tradīcijas un uzskati man ir neizzināts smilšu lauciņš, tāpēc šis tad arī paliks viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc esmu piezemējusies šajā nostūrī.  

Un protams - kādi tad pirmie iespaidi?!?! Dubaijā esmu jau nodzīvojusi (precīzāk jāsaka 'izvilkusi') veselu mēnesi un manā iespaidu lādē vārās dažādas emocijas - gan pārsteigumi, gan vilšanās, gan atklājumi un apjukums, gan nokaitinātība un apbrīna, kā arī gandarījums un neizsakāms nogurums  - un katru dienu  šīs emocijas aug austumā līdzīgi kā debeskrāpji Dubaijā. 



Mana līdzšinējā atziņa gan visai īsa: Dubaija šķiet kā mirāža tuksneša vidū - raugoties tālienē ar izslāpušu elpu, tā šķiet iekārojama un žilbinoša, bet ejot tuvāk, tā maldina un liek vilties! Tūristi un ceļotāji šo pilsētu redz tikai no ārpuses un ar atvērtām mutēm apbrīno tās mirdzošo fasādi, par ko perfekti rūpējas luksusa viesnīcas, graciozie iepirkšanās centri un ambiciozie atrakciju parki. Taču tie, kas cenšas šeit iekārtoties uz ilgāku palikšanu, lai strādātu un nodrošinātu sev ikdienas iztiku, saprot, ka Dubaijai ir liela ēnu puse, par ko bieži vien visi noklusē vai pat izvairās runāt. Bet par to visu labāk pēc kārtas un pa mazītiņam, jo man vēl tāls ceļs ejams šajā tuksnesī līdz sasniegšu savu oāzi. Ja jau Dubaija būs jaiepazīst caur sviedriem un asarām, tad cits nekas neatliks kā to arī darīt, bet vismaz dzīve būs kā seriāls! :)