janvāris 31, 2013

48. epizode. Taivāna (1.daļa)

Taivāna ir sala, kas izvietota Dienvidķīnas krastos (skat. karti). Formāli Taivāna ir viena no Ķīnas provincēm, taču (faktiski sākot no 1949.gada) tā vēlas būt un cenšas pastāvēt kā neatkarīga valsts. To pierāda arī ieceļošanas noteikumi, jo latviešiem uzturoties Taivānā līdz 30 dienām, vīza nav nepieciešama, tāpēc man prieks, ka izpalika birokrātija un vizītes imigrācijas dienestā (pretēji faktam, ka, dodoties uz Ķīnu, vīza mums nepieciešama). Taivāna atrodas seismisko aktivitāšu zonā, tāpēc taifūni un zemestrīces tās iedzīvotājiem ir tikpat ierasta lieta kā latviešiem lietus vai negaiss. 






Galvaspilsēta: Taipeja (Taipei)
Platība: 35,801 m2
 Valoda: Ķīniešu (mandarīnu)
Valūta: Taivānas dolārs (NT$)
Reliģija: 93% budisti





Uz samērā mazās salas mitinās vairāk nekā 23 miljoni iedzīvotāju no kuriem lielākā daļa ir iedzimtie taivānieši. 20 gadsimta noslēgumā, atrās industrializācijas rezultātā, tās iedzīvotāji pratuši uzcelt vienu no pašiem spēcīgākiem un efektīvākiem ekonomiskajiem mehānismiem pasaulē, ko sauc arī par „Taivānas Brīnumu” (Taiwan Miracle). Ar tās straujo izaugsmi un augsi attīstīto ekonomiku Taivāna ir viens no četriem t.s.„Āzijas tīģeriem” (līdzās Honkongai, Dienvidkorejai un Singapūrai).

Ceļojums uz Taivānu man bija steigā izlemts un pavisam neplānots, taču, kā jau parasti, šādas brīvdienas izvēršas vispatīkamākās. Mana ceļabiedre bija man darba kolēģe no Kanādas, kas spēj komunicēt ķīniešu valodā, tāpēc pati varēju neiespringt ar vietējo ļaužu iztaujāšanu apskates vietu meklēšanā. Mūsu četru dienu ceļojuma mērķis bija vienkāršs – atpūsties no Honkongas drūzmas, nesteidzīgi elpojot Taivānas gaisu un izgaršojot viņu izslavēto virtuvi, kā arī lēnā solī iepazīt apmeklētākos tūrisma objektus. 

Taivāna mani patīkami iepriecināja ar tās nesteidzīgo atmosfēru un mierpilnajiem iedzīvotājiem, kuri šķiet lielāko daļu sava brīvā laika pavada ēdot, lasot grāmatas vai uzturoties mājīgajās kafejnīcās. Tas laikam pilnīgi raksturīgs dzīvesveids salu iemītniekiem. Arī tūristi viņiem ir ikdienišķa lieta (salīdzinot ar manu Ķīnas pieredzi), tādēļ man prieks, ka ielās var pārvietoties brīvi, bez garāmgājēju izbrīnītajiem acu skatieniem. 

Taipejas ielās
Taipeja
Pilsētas ļautiņi
Līdzīgi kā Ķīnā, arī šeit cilvēki iecienījuši motorollerus
Kafejnīcas katrā ielas pusē

Radošas un vienkāršas
Ķīnai un Taivānai var atrast daudzas kopīgas lietas; viena no izteiktākajām ir infrastruktūra, kas ir ērta un sakārtota. Visvienkāršākais un ātrākais pārvietošanās transports ir metro, taču, ja jādodas ārpus galvaspilsētas, tad obligāti jāizmēģina arī starppilsētu autobusi, kuru raksturīgākā iezīme ir to daiļie aizkariņi.

Metro stacija
Krāsainie vilcieniņi kā spēļu vagoniņi!

Vietējā lellīte
Autobusi ar aizkariņiem

Ar dažiem autobusiem pārbrauciens ir gluži kā atpūta savā viesistabā (šāda veida busiņi kursē maršrutā lidosta - centrs)

Celtņu arhitektūrā izteikti dominē padomju laika vēsmas, taču var just, ka pilsētas ainavu pamazām sāk nomainīt jaunas ēkas, kas vairāk raksturīgas rietumu pasaulei. Galvaspilsētas lielākais lepnums un modernās Taivānas simbols ir tās finanšu centrs Taipei 101. Šis debesskrāpis ir 509 metrus augsts un laikā no 2004. līdz 2010. gadam Taipei 101 bija augstākā celtne pasaulē, līdz to pārspēja neticamie Dubaijas brīnumi. 

Centrālā dzelzceļa stacija pavisam drūma
 Vēl viens bunkurs no padomju laikiem
Pilsētas jaunceltne
Tie labākie un mūsdienīgākie dzīvokļu nami atrodas piepilsētas rajonos, taču, ja ir vēlme dzīvot pilsētas centrā, tad laikam jāsamierinās ar šāda tipa dzīvokļiem.

Iepirkšanās rajons
Debesskrāpis Taipei 101 kā zaldāts pašā pilsētas sirdī

Pa tūristu ceļiem ejot, apskatījām gan jau pieminēto Taipei 101 debesskrāpji, gan Nacionālo piemiņas parku un Nacionālo Teātra ēku. Vienu dienu veltījām arī izbraucienam ārpus pilsētas, lai apskatītu Taivānas pasakaino reljefu un Yehliu geoparku. Taivāna ir pazīstama ar tās termālajiem avotiem, tāpēc arī mēs nelaidām garām iespēju iemērkt savus ķermenīšus dažos no tiem, tiesa gan viesnīcas teritorijā.
Nezinu kas, bet izteikti taivāniešu stilā
Nacionālais teātris
 Nav ne templis, ne koncertzāle, bet pieczvaigžņu viesnīca
Nacionālā Chiang Kai-shek piemiņas vieta, bet vairāk par to kā nosaukumu, gan nezinu.

Yehliu geoparks atrodas Taivānas salas ziemeļos, kur plati atvērtām acīm var vērot dabas mātes veidotus brīnumus

Viens no populārākajiem parka apskates objektiem ir šis veidojums, saukts par 'Karalienes galvu' (The Queen's Head), kuru jāfotografē no konkrētas vietas.
Apskatot šo pašu objektu no otras puse, no iepriekšējām formām gan nav ne miņas.
Jūras lauva

Vēl viens unikāls parka veidojums!
Jūra, jūra visus vilina!

Ziemassvētku egle Taipejas centrā


Par ēdieniem un dzērieniem gan atsevišķs stāsts, tāpēc par to nākamajā sērijā!

janvāris 15, 2013

47. epizode. 2012. gada parādi



Heisā Hopsā Ulallā  – laimīgu, piedzīvojumiem bagātu un prieka brīžiem pilnu Jauno 2013. gadu visiem maniem mīļajiem un uzticīgajiem sekotājiem! 

Jauns gads nu ir iesācies ar pilni sparu, taču man vēl iekrājušies daži parādi no vecā gada, tādēļ cenšos nu sevi kārtīgi sapurināt, lai veiksmīgi tiktu no tiem vaļā. Tātad pavisam īsumā par to, kas tad palika aizkadrā no 2012. gada epizodēm.

Kā iepriekš jau rakstīju, tad 2012 sākumā atmodos Ķīnas teritorijā, kur gandrīz 8 mēnešus praktizējos vairāku viesnīcu vadības lauciņā. Jāatzīstas, ka pavadītais laiks Ķīnā man vienlaicīgi bija gan pārdrošs un neprātīgāks, gan mierpilns un relaksējošs. Gada otrajā pusē es sasniedzu savu pacietības limitu, uzturoties šajā nesaprasto cilvēku zemē, tādēļ spontāna lēmuma ietekmē nolēmu atgriezties atpakaļ Honkongā, kur izrādījās, ka saule joprojām spīd tikpat spoži kā iepriekš.

Vairākus mēnešus strādājot viesnīcās un apkalpojot ietekmīgo ķīniešu eliti, izlēmu, ka labāk vēlos dot priekšroku darbam ar bērniem un viņu muļķīgajiem izlēcieniem, nevis izlutināto un bagāto klientu iegribām. Tādēļ, īsi pēc atgriešanās Honkongā, uzsāku darba gaitas Science Workshop centrā, kurā sāku pasniegt zinātnes priekšmetu nodarbības mazajiem bērniem, vecumā no 3- 6 gadiem.

Šis privātais bērnu izglītības centrs ir populārs Honkongā ar tā unikālo zinātnes studiju programmu, kas bērniem (vecumā no 2 līdz 16 gadiem) piedāvā apgūt dažādus priekšmetus (t.sk. fiziku, ķīmiju, bioloģiju, matemātiku utml) izmantojot jautru un aktīvu pieeju. Katrai nodarbība tiek pasniegta vadoties pēc plāna, kas ietver īsus teorētiskos pamatus un eksperimentu veikšanu, taču stundas galvenokārt noris brīvā atmosfērā, tādēļ bērni vienlaicīgi gan mācās, gan izklaidējoši pavada savu laiku.  
Viena no centra nodarbību telpām


Nodarbības mazajiem

Ēdamie eksperimenti
Krāsainā bioloģija
Dažreiz skolotājiem jābūt arī radošiem klauniem!


Oktobris Honkongā iedzīvotājiem bija bagāts ar vairākām brīvdienām, sakarā ar pilnmēness svētkiem un vēl šādu tādu Dievu dzimšanas dienām. Tad nu izlēmu tās izmantot lietderīgi un devos uz netālo Makao (Macau) koloniju, kurā vienreiz pabiju jau tālajā 2011. gadā, taču tikai uz pāris stundām. Šoreiz man paveicās, jo šīs kolonijas šarmu varēju izbaudīt visas nedēļas nogales garumā. Makao kādreiz ir bijusi Portugāles kolonija, taču mūsdienās to vairāk atpazīst kā Āzijas Lasvegasu, ar greznām viesnīcām un neskaitāmām spēļu zālēm.

Viesnīca Venetian, kas veidota ar Venēcijai raksturīgajām iezīmēm
Ūdens kanāli gan ārpusē, gan viesnīcas iekšpusē.

Visas viesnīcas šeit ir ļoti greznas un dažādas, taču ar vienu vienojošo elementu - spēļu zālēm, kas vilina visus iebraucējus.
Viesnīcu iekštelpās jau cita pasaule


Meitene kā vāze! Noteikumi paredz, ka fotografēties drīkst, bet pieskarties gan ne!
Pārvietošanās līdzeklis tūristu priekiem
Vietējo tirdziņi ar kūpinātajiem gardumiem
Makao kā jau kolonijai ir arī bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Šajā attēlā Sao Paulo katedrāles drupas, kas ir kļuvušas par centrālo un apmeklētāko pieminekli visā teritorijā. 
Tas pats vēzis, tikai šoreiz ar nūdelēm!

Decembrī (īsi pirms t.s. pasaules gala datuma) nolēmu sevi palutināt ar jauniem iespaidiem, tāpēc uzdāvināju sev pāragru Ziemassvētku dāvanu - ceļojumu uz Taivānas salu, kas atrodas vien pāris stundu lidojumā no Honkongas. Ko tur redzēju, ko ēdu un ko piedzīvoju īsumā tad aprakstīšu nākamajās sērijās!