Klāt ir oktobris un pavisam nemanot Honkongā ir pielavījies rudens. Par to gan neliecina zeltainas lapas pilsētas kokos, bet gan musonu vēji un to nestie nokrišņi. Dienas ir apmākušās un ar lietu jārēķinās vai katru dienu, taču gaisa temperatūra joprojām pārsniedz +25 C, tāpēc šortu un t-krekliņu sezona joprojām nav beigusies.
Mans oktobris iesākās ar lieliska svētku salūta vērošanu Viktorijas līča krastā par godu Ķīnas nacionālajai dienai. Par godu šiem svētkiem tikām pie divām papildus brīvdienām, ko varēja veltīt lieliskai atpūtai un izklaidei. Ķēru šīs dienas kā iespēju, lai vēlreiz dotos pārrobežas virzienā, jo manas Ķīnas vīzas derīguma termiņš teju gāja uz galu. Mana ceļabiedre šoreiz bija Patrīcijas jaunākā māsa Elizabete, kuras mērķis, savukārt, bija zobārsta vizīte, jo HK šie pakalpojumi ir salīdzinoši dārgs prieks. Pirms ārsta vizītes nolēmām izmantot šo braucienu vēl lietderīgāku un doties nelielā Šenjaņas (Shenzhen) pilsētas ekskursijā. Pēc Elizabetes tantes ieteikuma nolēmām doties uz vietu, dēvētu par Window of the World, taču ar vismazāko nojausmu par to, kas tas ir.
Pēc ~40 minūtēm un vairāk nekā 10 pavadītām pieturām pilsētas apakšzemes transportā (jeb metro) sasniedzam galamērķi un esmu gandrīz vai augšpēdus, jo manā priekšā uzplaiksna Eifeļa tornis. Kad pirmais šoks ir pārskrējis, nāku pie apziņas un tikai tagad apjaušu, ka Window of the World ir izklaides parks, kurā izvietotas pasaules populārāko apskates objektu miniatūras. Pēc tik negaidīta notikumu pavērsiena, diena uzņēma jaunus apgriezienus un prieks manās actiņās bez šaubām bija neaprakstāms. Un pats galvenais, ka mūsu 80 minūšu ceļojums apkārt zemeslodei nebija ne nogurdinošs, nedz arī spēku izsmeļošs, bet gan prieka, līksmības un iespaidu bagāts. Nelielam ieskatam tālāk arī daži foto uzņēmumi:
 |
| Metro satcijā |
 |
| Pie parka ieejas un zem kājām paveras visa pasaule |
 |
| Mazā Indija |
 |
| Tālāk uz Japānu un šī parka daļa no tiesas atgādināja par šīs zemes vērtībām |
 |
| Geiša zem ziedoša ķiršu koka |
 |
| Vienmēr esmu vēlējusies nokļūt Sidnejā un te nu tā ir! |
 |
| Havajiešu miteklīši |
 |
| Pāri okeānam uz Amerikas krastiem, pa ceļam apskatot Lieldienu salas |
 |
| Rašmora kalns ar visām prezidentu sejām |
 |
| Ņujorka gan nedaudz ar vēsturisku elpu, jo dvīņu torņi vēl dzīvi |
 |
| Šovs Āfrikā. |
 |
| Kur Ēģipte, tur piramīdas |
 |
| Un te nu Eiropa un mazā dāņu nāriņa |
 |
| Pastaiga pa Elizejas laukiem Francijā |
 |
| Skats no Eifeļa torņa platformas, fonā ar visām ķīniešu daudzstāvenēm |
 |
| Slēpošanas prieki Alpos |
 |
| Pamazām sāku aizgūt ķīniešu ieradumus |
Bet nu bildēs ir tikai mazumiņš no tā visa, ko tur varēja redzēt un izbaudīt, turklāt papildus tam apmeklētājiem ir pieejamas arī dažādas atrakcijas, kā arī lēti ēdieni un ķīniešu uzkodas, lai remdētu dienas izsalkumu. Cilvēkiem, kuriem patīk ceļot un tiem, kuri pabijuši jau dažādās vietas, šis parks noteikti būtu lieliska iespēja atsvaidzināt savas ceļojuma detaļas un pakavēties atmiņās.
Pēc piedzīvojumiem bagātas dienas, devāmies robežas virzienā, lai Elizabete varētu apmeklēt savu zobārstu, savukārt es, pēc garas, kājām nostaigātas dienas nolēmu dot otru iespēju pēdu masāžai. Un tas bija tā vērts, jo beidzot arī es varēju no sirds izbaudīt šo lēto prieku, kas, bez sāpēm atnesa viegluma sajūtu manām kājiņām.
