50.epizode. Un sākas viss no gala

Neticami, bet fakts – 50. epizode nu ir ēterā! Klusībā uzgavilēju sev par to, ka viss līdz šim piedzīvotais un redzētais nu ir sīki iegrāmatots, ko vēlāk varēs pāršķirstīt un atcerēties ar smaidu uz lūpām. Priecājos, ka arī bloga sekotāju pulks ir saglabājies nemainīgs un ceru, ka kādu no viņiem esmu arī iedvesmojusi, iepriecinājusi vai arī vienkārši patīkami izklaidējusi ar saviem stāstiem.

Pirms neilga laika es pēkšņi attapos, ka mans ‘dzīves seriāls’ ir pamatīgi ierūsējis, jo nespēju vairs tik bieži publicēt stāstus kā tas bija pašos pirmsākumos. Tas nav slinkums. Tas ir iedvesmas trūkums. Pēdējā laikā dzīve Āzijā man ir kļuvusi par parastu ikdienu, kurā visas dīvainības nu uzņemu kā normu un acis par to  izbrīnā nebolu.

Bet nu par to, kas tad atkal notiek manā dārziņā. Citiem par pārsteigumu un pašai par šoku esmu nonākusi tur, kur domāju vairāk nekad - atpakaļ Ķīnā. Dzīves ūdeņi atkal mani ir saslapinājuši un aiznesuši upes otrā krastā, kur nu peros jau vairāk kā mēnesi. Mans laiks Honkongā tika skaitīts ar to dienu, kad imigrācijas dienests noraidīja manas darba vīzas iesniegumu, līdz ar to ilgāk tur legāli vairs nevarēju uzturēties. Pienāca laiks, kad man aši bija jāsāk domāt un darīt un izvirzīt tālākos mērķus. Lai arī ļoti negribēju un patiesi izvairījos no visiem darba sludinājumiem Ķīnā, viendien saņēmu vilinošu piedāvājumu no Šenzenas pilsētas (Shenzhen), kas atrodas soļa attālumā no Honkongas (pārrobežas pilsēta, kuru tūrista motīvos esmu apmeklēju jau iepriekš, vairāk var skat. 27. un 33. epizodē).

Piedāvājumu esmu pieņēmusi un mana profesija paliek nemainīga -  joprojām skolotāja, taču nu atgriežos pie lauciņa, kas pašai bija tik ļoti tīkams – vingrošanas pasniegšana mazajiem ķipariem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka centrs (vārdā ‘Ibobi”) ir jauns un savu darbību ir uzsācis tikai šā gada pavasarī. Lai gan mani pienākumi daudz nemainās no bijušās HK darba vietas („The Little gym”), tomēr atbildība gan ir dubultojusies.

Kā nu viss notiksies, to man grūti paredzēt, jo Ķīna ir viena no neprognozējamākām vietām, kurā līdz šim esmu bijusi. Mana ikdiena Ķīnā nu ir pietiekams iemesls jaunām epizodēm, tomēr piepildīt to nevaru. Kā iepriekš biju minējusi, Ķīna ir cenzūru lielvalsts, tādēļ populāras interneta vietnes te tiek bloķētas, t.sk. mans blogs (arī šo ierakstu publicēju HK vizītes laikā)

Pāršķiru jaunu lappusi savā grāmatā un sākas viss no gala – jauna pilsēta, jauns darbs, jaunas emocijas, jauna pieredze. Ļoti ceru arī uz jauniem atvaļinājuma piedzīvojumiem tuvumā esošajās valstīs. Ja tie būs, tad bez šaubām neizpaliks arī jauna epizode. Tādēļ palieciet pie ekrāniem un gan jau arī pēc neskaitāmām reklāmu pauzēm kādreiz notranslēšu arī jaunākās sērijas.

Lai gaiša un saules piepildīta Jums 2013. gada vasara!

Šenzenas pilsēta

P.S. ja nepieciešams esmu vienmēr sasniedzama arī citās vietnēs (skype, gmail.com, draugiem.lv, utml), tāpēc rakstiet, zvaniet vai arī brauciet ciemos uz belašiem un zaļo tēju! J

49. epizode. Taivāna (2. daļa)

Tik daudz dažādu jaunu ēdienu un dzērienu es līdz šim esmu baudījusi tikai Taivānā. Viņu kulinārijas prasmes ir vairāk kā lieliskas, bet gaume, salikt kopā visneiedomājamākās sastāvdaļas vienā ēdienā, ir vienkārši apbrīnojama.

Krāsainība un dažādība ir tas, kas raksturo šīs zemes virtuvi

Taivānieši ir lieli tējas mīļotāji, taču ne tā veida, ko parasti lietojam mēs. Šī zeme ir populāra ar t.s. burbuļu jeb pērļu tējām (bubble tea/pearl tea), kas radusies tieši Taivānā. Tās pamata sastāvā ir zaļā vai melnā tēja, taču sajaukta ar augļiem, pienu, sīrupu vai ledu un ko papildina mazas, košļājamas konsistences bumbiņas, pagatavotas no tapiokas (ciete, kas iegūta no kasava auga saknes). Pastāv neskaitāmi šīs tējas veidi un kombinācijas un šobrīd šis dzēriens ir jau izplatīts visā pasaulē, t.sk. arī Latvijā. 

Pērļu tēju bodīte

Tēju Taivānā var atrast visur

Viens no tējas veidiem ar augļu gabaliņiem

Līdzīgi kā Ķīnā, taivānieši brokastīs priekšroku dod maizes izstrādājumiem, kas pildīti gan ar gaļu, gan dārzeņiem, kurus visvienkāršāk un lētāk ir iegādāties pie ielu pārdevējiem. Savukārt, veikalos un kioskos plašā klāstā parasti ir pieejami arī konditorijas izstrādājumi. 

Ielu plācenīši

Populāras ir arī šādas, bambusa grozos tvaicētas maizītes, taču bieži vien bez pildījumiem

Konditorija

Kubikmaizītes attēlā pa labi ir viens no Taivānas raksturīgākajiem izstrādājumiem

Ņammmmm.. bumbas ar kļavu sīrupa pildījumu bija mans iecienītākais brokastu kārums

Vislabākais veids kā iepazīt šīs zemes virtuvi ir doties uz ielu tirdziņiem, taču paši labākie ir tieši nakts ielu tirdziņi, kuros cilvēki sarosās vēlās vakara stundās, lai iepirktos un pats galvenais baudītu dažnedažādo t.s. street food. Visu četru dienu garumā mēs apmeklējām teju vai 6 lielākus un mazākus tirdziņus, un interesanti, ka katrā no tām spējām atrast jaunas lietas, ko iepriekš nebijām manījušas. 

Kūpināti, žāvēti, presēti jūras izstrādājumi

Eļļā ceptas batātes, kartupeļi, jūras zāles

Olu omlete ar kāpostiem

Grauzdētas kukurūzas vālītes

Gliemeži

Žāvēto augļu dažādība

Šis ir vienkārši cepts kartupelis ar dažādām tā pildījuma variācijām

Grillēti kalmāri

Pankūka ar zemesriekstu drumstalām un saldējumu

Tvaicēti damplingi jeb pelmeņi

Šeit top pankūka ar siera un šokolādes pildījumu.

Kastaņi

Melones, arbūzi, guava, apelsīni, papaija un citi augļi vienmēr te tiek dažādi kombinēti un pasniegti

Arī desertu un kārumu pasaule Taivānā ir izcila. Viens no populārākajiem ir t.s. smalcināts ledus deserts (shaved ice dessert), kura pamatā ir vienkārši ledus (iepriekš sasaldēts no sulām) ar augļu vai ogu pildījumu. Ledus sasmalcināšanai tiek izmantota speciāla iekārta, kas ledu sagriež šaurās, mutē viegli kūstošās strēmelītēs. Šo desertu baudījām ik dienu, ko pavadījām Taizēmē, jo apjautām, ka citās valstīs to nav iespējams tik viegli iegādāties (arī uzturoties Honkongā joprojām esmu šī saldā ēdiena meklējumos un pagaidām bezcerīgi). 

Attēli ir vilinoši

Smalcināts ledus ar ogām - vienkārši un garšīgi

Ar zemesriekstu un zaļās tējas garšām

Iekārta ledus smalcināšanai

Taivānas desertos galvenokārt tiek izmantoti augļi, kompoti un želejas

Tie nav tikai māņu attēli - šādi saldējumi no tiesas tiek tur tirgoti

Taivānas virtuvē produktus bieži pagatavo apcepot eļļā un izrādās šo metodi pielieto arī saldumu pagatavošanai. Eļļā apcepti cepumi, trifeles, banāni un snikcers batoniņi ir kaut kas oriģināls un neaizmirstams.

Cukurkaķīši un cukurlācīši, bet ne cukurgailīši

Kūkas, kūciņas

Dažādu garšu vafeles

Sacukuroti augļi jeb nageti tikko no krāsns (nougat)

Taivānas tirgi ir bagāti ne tikai ar neskaitāmiem ēdieniem; te var iegādāties arī apģērbu un apavus, suvenīrus, aksesuārus, rotaļlietas, elektrotehniku utml. Ja ir vajadzība, tad dažviet tiek piedāvātas arī skaistumkopšanas procedūras. Īsumā sakot – viss nepieciešamais dzīvei un izdzīvošanai!

Mazo bērneļu apģērbi ar Taivānai raksturīgiem  kultūras elementiem

Tirgus bode

Brūnais cukurs

Aksesuāri telefoniem

Bet es tikai smejos..

Lai gan laika apstākļi mums nebija tie patīkamākie, jo ceļabiedrs lietussargs bija jāņem līdzi gandrīz visu ceļojuma laiku, tomēr redzējām un izbaudījām pietiekami, lai saprastu, ka Taivāna ir kaut kas savdabīgs un cits. Tā nav gluži Ķīna, jo cilvēki un vide dzīvo līdzi laikam. Tā nav arī Honkonga vai Singapūra ar skrejošiem biznesa ļaudīm ielās. Taivāna ir Āzijas pērle – vilinoša, dabas krāšņa, attīstīta, ar laipniem cilvēkiem un garšīgiem ēdieniem. 

Ir vērts šai zemē būt un to redzēt!