jūlijs 15, 2011

29.epizode. Ocean Park

Pirms neilga laika beidzot saņēmos un ziedoju savu brīvo dienu, lai apskatītu vienu no Honkongas TOP 10 apmeklētākajām apskates vietām – tematisko atpūtas parku, ko dēvē par Ocean Park. Šis parks ir tik populārs vietējo vidū, ka brīžiem pat saņēmu pārmetumus no ķīniešu kolēģiem par to, ka neesmu to vēl apskatījusi. Esmu arī droša par to, ka ikviens uz ielas sastaptais honkongietis uz jautājumu ‘kas būtu obligāti jāredz Honkongā’ šo parku iekļautu topa trijniekā (var piebilst, ka HK ir arī Disnejlenda, taču tā nav tik populāra un apmeklēta kā Ocean Park). Tā nu viendien saņēmusi kārtējo piedāvājumu un 50 % atlaides kuponu no divām ķīniešu kolēģēm, nolēmu doties izpriecu izpētē.

Īsumā apkopojot faktus par šo ‘brīnumu parku’ uzzināju, ka tas tika atklāts jau tālajā 1977. gadā un izmaksāja 150 miljonus HK dolāru ( ~15 miljoni eiro). Visu parka izveidi ir sponsorējis HK žokejklubs, savukārt, zemi par brīvu piešķīrusi pilsētas dome. Laika gaitā parks ir ticis paplašināts un šobrīd te ir jau ~35 dažādas atrakcijas un karuseļi, kā arī vairāki milzīgi akvāriji un dzīvnieku mājas. Katru gadu šo parku apmeklē vairāk nekā 5 miljoni viesu, taču neapšaubāmi lielākā daļa no tiem ir vietējie iedzīvotāji, kas šo parku pieraduši apmeklēt vairākas reizes gadā. Biļetes cenas nav lētas, jo vienam pieaugušajam dienas caurlaide izmaksā 250 HK dolāru (~16 Ls), taču kā jau minēju biju nodrošinājusies ar 50% atlaides kuponu, tāpēc samaksāju tikai 125 dolārus (~8 Ls), kas man šķita vairāk atbilstoši. 

Parks ir izvietots HK salas dienvidu daļā, līdzās jūrai un tas ir sadalīts divās lielās daļās, ko vienu no otras atdala liels kalns. Lai nokļūtu no vienas parka daļas uz otru, apmeklētāji var izmantot gaisa vagoniņus vai trošu dzelzceļu. Mūsu izvēle, protams, par labu krita gaisa vagoniņiem, no kuriem pavērās neparakstāmas ainavas, ko todien skaisti papildināja arī spožā saule un zilās debesis. Spilgtākos dienas mirkļus tālāk tad lai arī izgaismo uzņemtās fotogrāfijas:

Parka ieeja
Gaidot savu kārtu gaisa vagoniņos. Rindas, kā jau citur HK, ir pavisam ierasta lieta arī šajā parkā
Gaisa vagoniņu sistēma
Ceļā uz parka otro - izklaidējošo daļu
Manas ķīniešu kompanjones
Pirmais, ko apmeklējām bija delfīnu un jūras lauvu šovs
Šovs ilga tikai 30 minūtes, bet iespaidi bija patīkami
Ķīnieši pūlis, vērojot šovu
Izmēģinājām arī šo, un par laimi pēc brauciena biju sausa
Tas pa kreisi no manis izdzina ārā  'velnu'
Diena bija karsta, tāpēc nekas labāk neveldzē slāpes, kā ledus + sīrups (pamēģināšanai nopirku, bet ar vienu reizi pietika)
Populāri atsvaidzināšanas našķi šeit ir arī mazie arbūziņi.
Puķu delfīni
Akvāriju pasaule šeit gan ir izveidota iespaidīga
Man ļoti patika 'medūzu māja' - neparasti un iespaidīgi
Blēņas
Bērnu izklaides šeit ir milzīgas
Šo gribējās izmēģināt arī man, taču izrādās par daudz gadu, lai varētu pievienoties
Zebra un Zebris
4 parkā izmitinātās pandas ir visai populāras  - patika arī man
Var piebilst, ka honkongiešiem, kā jau pilsētniekiem, ikviens dzīvnieks parkā liekas kaut kas 'pārdabisks'. Ķīniešu meitenes brīnījās par to, kāpēc nejūsmoju par ūdriem un putniem  - nācās skaidrot, ka esmu no zaļās valsts, kur dzīvniekus redzu brīvā dabā.
Izsalkums sāka vajāt ne pa jokam
Pandas ir parka simboli tādēļ tās ir visur - arī ēdienos

Bērni nokļuvuši šajās suvenīru bodītēs kļūst vai traki - nabaga vecāki!
Iniciāļi tam, ka esmu šeit bijusi un redzējusi! Varbūt braukšu vēl, varbūt nē, taču viena reizi ir samērā pietiekami, lai apskatītu visu parku.

jūlijs 01, 2011

28.epizode. Līst kā pa Jāņiem


Pēc sniegtās informācijas interneta portālos sapratu, ka šie vasaras saulgrieži Honkongā bija lietaināki nekā Baltijas pusē, kā rezultātā savu svētku ugunskuru tā arī nespēju iekurt. Bet ļoti ceru, ka maniem lasītājiem šie svētki izdevās īpaši saulaini un prieka pilni.

Par nokrišņiem tad arī gribu paturpināt šo stāstu, jo lietus sezona Honkongā (teorētiski skaitās no aprīļa līdz septembrim) patiesi ir sākusies. Tieši maijs un jūnijs ir tie mēneši, kas nokrišņu ziņā ir tie bagātākie un pēdējā nedēļā to novēroju arī ielās. Atšķirībā no lietus, ko līdz šim esmu pieredzējusi Eiropā, šeit tie nedaudz atšķiras. Pirmkārt jau tas, ka lielā gaisa mitrums dēļ, kā rezultātā ir nepārtraukti sutīgi laika apstākļi un apmākušās debesis, nekad nevar paredzēt kurā brīdī tas lietus sāksies. Pāris reižu jau esmu sastingusi no tā, ka ielas vidū pār mani nolīst auksta duša, nepaspējot pat atvērt lietussargu. Otrkārt, lietus te biežāk nāk kā liels vilnis, pāršalc pilsētas ielas ar lielu nokrišņu daudzumu un tik pat ātri arī pazūd līdz nākamai šaltij. Agrāk likās, ka lietus Īslandē ir brāzmains un neparedzams, taču šobrīd jāsaka, ka tropiskais lietus ir par ‘latiņu’ nopietnāks.

Ne velti Honkongā ir izstrādāta un ieviesta nokrišņu brīdinājuma sistēma, kas informē sabiedrību par lietus bīstamības pakāpi un attiecīgu rīcību. Šajā sistēmā lietus tiek iedalīts trīs līmeņos: dzeltenais lietus, sarkanais lietus un melnais lietus. Dzeltenais jeb dzintara lietus ir pirmā pakāpe, kad nokrišņu daudzums stundā sasniedz 30 mm un dod brīdinājumu par iespējamo stipro lietu, kas var pāraugt nākamajās pakāpēs. Lai gan ne vienmēr pēc dzeltenajiem lietiem tie seko, tomēr atbildīgajiem dienestiem ir jābūt gatavībā. Sarkanā lietus gadījumā nokrišņu daudzums sasniedz 50 mm stundā un šie lieti jau tiek uzskatīti par stipriem, radot ielu pārplūšanu un transporta sastrēgumus. Satiksme var tikt nopietni traucēta, kā rezultātā darba devējiem jābūt pretimnākošiem un jāattaisno darbinieki, kas kavē vai neierodas darbā. Melnais lietus, ar nokrišņu daudzumu 70 mm stundā, ir īpaši stiprs un bīstams, tādēļ iedzīvotājiem obligāti ir jāmeklē patvērums un jāuzturas iekštelpās. Darba devēji tiek aicināti nelūgt padotos ierasties darbā, savukārt, personāls, kas jau ieradies darbā nedrīkst pamest telpas, lai dotos mājup (tas pats attiecas arī uz skolēniem un studentiem).

Meteoroloģiskā stacija ne vienmēr var precīzi paredzēt kā attīstīties laika apstākļi, tādēļ iedzīvotājiem tiek ieteikts pēc iespējas aktīvāk sekot informācijai medijos, lai zinātu cik bīstami ir apstākļi ārpusē. Līdz šim pati esmu pieredzējusi jau vairākas dzeltenā lietus pakāpes, kā arī sarkano lietu, taču jāsaka, ka īpašu atšķirību tajās vēl nesaskatu (iespējams tāpēc, ka skatos uz tiem no iekštelpām). Pēc mūsu uzņēmuma nosacījumiem, nodarbības tiek atceltas tikai melnā lietus gadījumā, taču jāsaka, ka honkongieši ir ļoti akurāti un uzmanīgi sekotāji šajās situācijās. Pat ja ārā ir tikai dzeltenais lietus, vienmēr saņemam zvanus no vecākiem, kas cenšas noskaidrot vai mūsu uzņēmums ir atvērts un vai nodarbības nav atceltas. 

Taču melnais lietus nepavisam nav bīstamākā dabas parādība šajā reģionā, jo līdzās tiem šeit ik pa laikam plosās arī taifūni – masīvi tropiskie cikloni vairāku kilometru augstumā un platumā. Katru gadu Dienvidķīnas jūrā vidēji veidojas ducis taifūnu, taču tā kā Honkonga kopumā aptver mazu teritoriju, tad izredzes, ka to skars šie taifūni ir visai mazas. Turklāt šie cikloni vairāk ‘izdzīvo’ okeāna ūdens apstākļos, jo līdz ko tie skar sauszemi, tā to spēks sarūk. Tomēr draudi vienmēr pastāv, tādēļ ir izveidota arī taifūnu brīdinājuma sistēma, kas ir sekojoša:  
T1: nozīmē to, ka 800 km rādiusā no Honkongas plosās taifūns, kas var ietekmēt arī pilsētu.
T3: vējš pieņemas spēkā līdz 62 km/stundā, tādēļ iedzīvotājiem jāņem vērā piesardzības pasākumi.
T8: šis signāls jau ir bīstams, jo vēja stiprums svārstās no 62 km/h līdz 117 km/h. Kuģīšu satiksme tiek apturēta, lidojumi atcelti, veikali spēgti un iedzīvotājiem ir jāmeklē patvērums iekštelpās. Ja tiek izsludināts šis signāls, uz darbu nav jādodas arī mums, taču gadījumā esam jau ieradušies, tad atstāt to arī nedrīkstam.
T9 un T10 ir signāli, kas brīdina par ļoti stipru negaisu (vēja ātrums sasniedz pat 200 km/h) un pilsētas dzīve tiek paralizēta pilnībā. Pēc statistikas datiem, tikai 13 taifūni ir sasnieguši šos signālus pēc II Pasaules kara un pēdējais no tiem ir plosījies 1999. gadā. 
Šādi izskatās brīdinājuma zīme, kas izvietota ceļā uz kuģīša piestātni. Ja seko nākamais signāls, tad kuģīšu satiksme tiek atcelta.
Tā nu sanāca, ka šajā epizodē vairāk pieminēju faktus, nekā savu sadzīvi, jo manā ikdienā nekas īpašs nav noticis. Vienīgi tas, ka1.jūlijs ir publiskā brīvdiena un uz darbu nebūs jādodas arī  mūsu kolektīvam. Šajā dienā Honkonga no Britu kolonijas oficiāli kļūst par Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašo administratīvo rajonu, tādēļ šie ir papildus svētki visiem vietējiem iedzīvotājiem Priecājos par Honkongu, taču vēl lielāks prieks ir par to, ka tieku pie papildus brīvas dienas.