novembris 03, 2014

56. epizode. Dubaija - mirāža tuksneša vidū

ABRAKA DA BRA un atkal jauna vētra manā dzīvē! Mans seriāls uzņem jaunus apgriezienus un šoreiz translēšana no Tuvajiem Austrumiem, jo par savu galamēŗki esmu izvēlējusies Apvienotos Arābu Emirātus jeb vienu no tiem -  Dubaiju   :)

Burj Khalifa - pasaules augstākā celtne!

Kāpēc Dubaija un kādus apslēptos dārgumus es šeit meklēšu vēl skaidrā prātā nevaru izsecināt. Taču viens gan ir skaidrs - esmu studējusi ar dažādiem eiropiešiem, strādājusi ar ķīniešiem un praktizējusies ar indiešiem, taču arābu kultūra, tāpat kā viņu tradīcijas un uzskati man ir neizzināts smilšu lauciņš, tāpēc šis tad arī paliks viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc esmu piezemējusies šajā nostūrī.  

Un protams - kādi tad pirmie iespaidi?!?! Dubaijā esmu jau nodzīvojusi (precīzāk jāsaka 'izvilkusi') veselu mēnesi un manā iespaidu lādē vārās dažādas emocijas - gan pārsteigumi, gan vilšanās, gan atklājumi un apjukums, gan nokaitinātība un apbrīna, kā arī gandarījums un neizsakāms nogurums  - un katru dienu  šīs emocijas aug austumā līdzīgi kā debeskrāpji Dubaijā. 



Mana līdzšinējā atziņa gan visai īsa: Dubaija šķiet kā mirāža tuksneša vidū - raugoties tālienē ar izslāpušu elpu, tā šķiet iekārojama un žilbinoša, bet ejot tuvāk, tā maldina un liek vilties! Tūristi un ceļotāji šo pilsētu redz tikai no ārpuses un ar atvērtām mutēm apbrīno tās mirdzošo fasādi, par ko perfekti rūpējas luksusa viesnīcas, graciozie iepirkšanās centri un ambiciozie atrakciju parki. Taču tie, kas cenšas šeit iekārtoties uz ilgāku palikšanu, lai strādātu un nodrošinātu sev ikdienas iztiku, saprot, ka Dubaijai ir liela ēnu puse, par ko bieži vien visi noklusē vai pat izvairās runāt. Bet par to visu labāk pēc kārtas un pa mazītiņam, jo man vēl tāls ceļs ejams šajā tuksnesī līdz sasniegšu savu oāzi. Ja jau Dubaija būs jaiepazīst caur sviedriem un asarām, tad cits nekas neatliks kā to arī darīt, bet vismaz dzīve būs kā seriāls! :)   


augusts 25, 2014

55. epizode. Ak, Latvija, Latvija!



Pēc neskaitāmu Āzijas taku mīšanas, čemodānu pakošanas (un izpakošanas), kā arī nemitīgas naktsmītņu un darba vietu maiņām, esmu beidzot izlēmusi iegriezties Latvijā, lai atvilktu elpu, noskalotu ceļa putekļus un uzkrātu spēkus jaunai vētrai. Nav zināms gan uz kuru pusi vēji mani šoreiz aizpūtīs, jo Latvijā šobrīd vēja nav. Ir tikai saule un košs zaļums; dārzā nogatavojušās ogas un dārzeņi, pastaigas lietū un peldes ezerā un tas neaprakstāmais, mierpilnais klusums! Ak, Latvija, Latvija...


Pie miera un atpūtas beidzot es tiku,
Jo sidraba dubļus vairs nespēju brist,
Uz Latvijas zemes ar dibenu pliku
Es sēdu un zemāk man nav vairs kur krist!

Te labākā vieta, kur apcerēt dzīvi
Un saprast, cik zaudēts, vai gūts ir kaut kas,
Te labākā vieta, kur apjaust var brīvi,
Cik pasaule liela, cik cilvēciņš mazs!
( Zigrīda Stungure)
 

augusts 15, 2014

54. epizode. Grieķijas saules apspīdēta



Lai sasildītu savas Latvijā un Lielbritānijā samirkušās un nosalušās kājiņas, par savu otro Eiropas ceļojuma galamērķi es izvēlējos dienvidu zemi Grieķiju – valsti, kas atrodas Balkānu pussalas dienvidos un tiek apskalota ar Jonijas, Egejas un Vidusjūras sāļajiem ūdeņiem (skat. kartē). 
Grieķija un tās ģeogrāfiskais novietojums

Tūristi te ir iecienījuši gan Vidusjūras virtuvi, kur dominē olīvas, medus un vīns, gan vēsturiskos pieminekļus, gan arī saulainos laika apstākļus. Ja interesē Akropoles arhitektūra un Partenona tempļa drupas (kas gan septiņus gadus atpakaļ, gan šobrīd joprojām tiek atjaunotas un ar ceļamkrāniem/sastatnēm izdaiļotas), tad var uzkavēties galvaspilsētā Atēnās un karstas saules apspīdētiem kāpt pakalnos, lai visi šķidrumi iztvaiko no tevis kā ūdens tuksnesī.

Skats uz Akropoli pastkartītē - izteiktāks nekā saules gaismā
Partenona drupas
Metro infrastruktūra Atēnās sakārtota un tīra

Atēnu kārumi - lielas un mazas sausbaranciņas ar sezama sēklām
 Atēnu ielās
Patruļa Atēnu parkā vai vienkārši tūristi - izdomā pats
Saldēti astoņkāji
Ja vien man garšotu olīvas, tad šī bilde būtu citā vērtībā
Grieķiem ikdiena bez ledus kafijas ne iedomājama, ne izdzīvojama 


Manuprāt, viena no lielākajām Grieķijas vērtībām tomēr ir salas, kuru dažādība var apmierināt pat visizvēlīgāko tūristu gaumi. No vairāk nekā diviem tūkstošiem Grieķijai piederošajām salām, apdzīvotas ir tikai daži simti, taču ikviena no tām būs apskates vērta. Šoreiz gan es netēmēju uz populārākajām, t.sk. Krētu, Paros, Rodu vai Santorini, jo attālums no Atēnām, to izmērs, nemainīgais tūristu pieplūdums un augstā cenu politika man nešķita parocīgas lietas. Es devu priekšroku kaut kam mazākam un idilliskam - Speces salai (Spetses). Vieta, kas atrodas divu stundu kuģīša brauciena attālumā no Atēnām, kur vietējo grieķu īpatsvars ir lielāks nekā iebraucēju un dzidrās, tirkizzilā ūdens pludmales vilina uz laisku atpūtu.

Welcome to Spetses!
Vide šeit kā no ceļojumu bukletiem..
ar nesteidzīgu ikdienu..
un saules nobrūninātiem atpūtniekiem!
Ar izcilām ainavām..
un dzidriem ūdeņiem!
Ar garšīgiem ēdieniem..
un tradicionālām vakariņām!
Darbā iejūgtie..
un bezdarbībā nodotie!
Augļu un dārzeņu izvēle ir plaša pat mazākajos salu veikaliņos!
Atpūtniekiem ir iespēja izīrēt veloriteņus, lai dotos izbraucienos apkārt salai, taču tiem, kam mīšanās nav pa spēkam, var dot priekšroku arī motorolleriem vai kvadracikliem.

Atmosfēra šeit ir tik patīkama, ka laiskoties gribas gan pludmales gultās..
gan restorānu krēslos!
Skats no viesu mājas!
Grieķi ir viena no tautām, kas īpaši neskumst, kad diena ir galā un saule riet apvāršņos,
jo līdz ar vakara iestāšanos dzīve te uzņem jaunus apgriezienus!



Tieši pirms septiņiem gadiem es biju jau viesojusies šajā saulaini apspīdētajā un tradīciju bagātajā zemē, tomēr šoreiz, pašai par pārsteigumu, mani iespaidi bija krasi atšķirīgi. Bet ne jau tāpēc, ka Grieķija pēkšņi ir kļuvusi citāda. Iespējams, ka pat reiz esošā ekonomiskā krīze ir dziļi izmainījusi iedzīvotāju vērtību sistēmu, vai arī esmu pārāk izlutināta ar Āzijas efektīvo apkalpošanu, nedalīto uzmanību un laipno viesmīlību. Bet visticamāk tomēr tas, ka mainījusies esmu es pati, mans skatījums uz dzīvi un mana uztvere uz notiekošo..




augusts 07, 2014

53. epizode. Karaliste Lielbritānija


Pēc Āzijas karstajiem piedzīvojumiem un vairāku stundu pārlidojumiem bija neizsakāms prieks un atvieglojums beidzot noenkuroties Eiropā. Honkonga un, jo īpaši Indija, bija pamatīgi iztukšojušas manas pacietības un izturības rezerves, tādēļ miers un klusums man bija lielākās prioritātes, taču ne uz ilgu laiku. Arī būdama Eiropā, es nespēju noslāpēt savu ceļojuma gara motoriņu, tādēļ te nu sākas jauns stāsts par to, kā viena maza latvju pupa ceļoja uz Angliju? Kāpēc pie Britiem? Tāpēc, ka šajā zemē (ja neskaita lidostu tranzītus) savas kājas vēl neesmu ‘saslapinājusi’, kas ir visai smieklīgi, ņemot vērā niecīgo attālumu un plašās lidojuma iespējas no Latvijas. 

Lūk, arī ieskats karalistes Britānijas krāšņumos, taču droši vien ar neko jaunu šajā epizodē nepārsteigšu, jo latvieši tur brauc, tur dzīvo, tur ceļo un ir sastopami visai bieži. Mans ceļojuma maršruts bija izplānots jau iepriekš un sākās Skotijā, kur uz dažām dienām apskatīju tās majestātisko galvaspilsētu Edinburgu (Edinburgh). Tās lielākasi krāšnums ir arhitektūra un pilis, bet tūristus izklaidē skotu dūdas, kuras spēlē brunčos tērpti vīri uz katra ielu stūra.


Edinburgas ielās
Vietējie ielu mākslinieki māk arī 'lidot'
Mūri pa labi un mūri pa kreisi
Mūri uz leju un mūri uz augšu
Izcila vieta ar nemirstošām tradīcijām - ir vērts to redzēt!

Tālākais ceļš uz dienvidiem tika veikts ar mašīnu, vienā dienā piestājām Ņūkāslā (Newcastle), otrā dienā - Līdsā (Leeds), bet trešajai dienai izvēlējāmies šarmanto Jorku (York), kas bija kā saldais ēdiens garajiem pārbraucieniem.

Arī uz Britu ceļiem ir ko redzēt
Ņūkāsla un tās neskaitāmie tilti -  katram transporta līdzeklim savs
Arī pludmales te ar savu odziņu..
par vietējiem kaķiem vispar nav ko runāt - eleganti un ar gaumi!
Arhitektūra krāšņa..
un jūras ēdieni garšīgi!

Te jau Līdsa - bāri un ballītes,
 jaunieši un troksnis..
bet arī klusums ilgi nav jāmeklē!


Jorka un tās vecpilsētas centrs - mazas, šarmantas celtnes un mājīgas kafejnīcas
Jorkas pīles krastmalā un nesteidzīgie iedzīvotāji
Tour de France līdzjūtēji
bulciņu cepēji kādā vietējā maiznīcā
Arī Jorkai savs McDonalds, tikai bez kolas un bez burgeriem

Par pēdējo piestājas punktu jeb galamērķi mums kļuva Londona (London), kas iesvētīja ar pamatīgu lietus šalti tūlīt pēc iebraukšanas pilsētā. Taču ar to arī viss beidzās - nākāmas trīs dienas mūs lutināja spoža saule, kas ļāva iepazīt, izbaudīt un sadraudzēties ar Londonu - šo klasisko, daudz cildināto, metropolisko pasaules centru.

Trafalgaras laukums (Trafalgar Square)
Kārtības sargi...
sarkanās telefonbūdas..

un divstāvu autobusi  - bez šīm lietām  Londona neapšaubāmi zaudē savu klasiku!
Mister Ben - prieks beidzot iepazīties!
Bekingemas parkā (Buckingham palace) - Tour de France noslēdzošais posms un tā sagaidītāji
Ak, mazais, dievīgais Londonietis!
Tradicionālais Fish&Chips jeb zivs kraukšķīgā mīklā ar frī kartupeļiem - ir jāpagaršo, bet var pietikt arī ar vienu reizi!
Londona - pasaules modes un trendu pilsēta,
kur iejukt starp vietējiem nav nemaz tik grūti!
Lielveikals 'Harrods', metro, takši - nezūdošas vērtības!
Vietējie šeit bez šaubām draudzīgi..
azartiski un nekautrīgi!


Nenormāli laipni iedzīvotāji, gracioza arhitektūra, multikulturāla vide, kā arī nemirstošas tradīcijas ir tās lietas, kas simbolizēs man karalisti Lielbritāniju. Bet tas ir tikai pirmais ceļojums un pirmais iespaids! Nākamreiz būs savādāk, jo nākamreiz būs vairāk! 

Cheers London!