46. epizode. Pārsteidzošā Ķīna (ceturtā daļa)

un vēl dažas piebildes

Ķīniešu televīzijā ir vairāki kanāli, taču 99% no tiem ir ķīniešu valodā. Šajos kanālos pārsvarā translē ziņas, ziepju operas vai vietējās filmas (ar ļoti grūti ticamiem specefektiem) un vietējos koncertus/pasākumus/teātra izrādes. 

Labās manieres Ķīnā ir svešvārds, jo sabiedrības iecietība vienam pret otru ir ļoti zemā līmenī (laikam visai saprotami, ja dzīvo starp miljoniem). Visur vienmēr būs cilvēku bari, tāpēc vienīgais princips, kas šeit aktīvi darbojas ir ‘pirmais brauc, pirmais maļ’. Ķīnieši ir ļoti nekulturāli, viņi vienmēr berzīsies, spiedīsies, grūstīsies, bet nekad neatvainosies un nedos priekšroku ne vecākiem cilvēkiem, ne bērniem, ne sievietēm, ne grūtniecēm.

Ķīnieši negaida nākamo autobusu vai liftu, bet gan spiežas esošajā, lai gan tas jau ir pārpildīts līdz nemaņai. Savukārt, ja pie veikalu kasēm, būdams laipns un gaidot savu kārtu atstāsi brīvu spraugu soļa platumā, kāds vienmēr ielīdīs tev priekšā acis nepamirkšķinot. Ikvienam iebraucējam Ķīnā ir divas izvēles: joprojām būt laipnam un kulturālam, taču ar iespēju tikt ‘samīdītam’ gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vai arī kļūt par vienu no viņiem, spraukties un ja vajag spert pretī (esmu piedzīvojusi abus un neviens no variantiem nav patīkams).

Īpaši izteikts Ķīnā ir vīriešu vairākums pār sievietēm, ko vienmēr var novērot visur – ielās, restorānos, sanāksmēs, kāzās utt. 

Ķīniešu šaha mačs Šanhajas ielās

Pīpauze restorāna personālam

Viens dara, pārējie brīnās!

Jāseko līdzi pasaulē notiekošajam!

Atelpa!

Atelpa!

Ak, saldā diendusa!

Bārdas dzīšana pēc senajām tradīcijām laikam vislabākā!

Ķīnieši ir samērā atklāti rasisti. Viņiem patīk baltie cilvēki, pret viņiem tiek izjusts īpašs apbrīns un arī neizsakāma vēlme līdzināties. Savukārt, ‘melno’ rasu pārstāvji (t.sk. indieši, afrikāņi, meksikāņi utml) ķīniešiem nav patīkami  - dažreiz viņi no tiem pat baidās un klaji atzīstas savā nepatikā. 

Par skaistuma etalonu Ķīnā tiek uzskatīta balta un gaiša āda, tādēļ sauļošanās viņiem nav mīļākā nodarbe (solārijus vispār nebiju manījusi). Vasaras laikā vai atpūšoties pie jūras, ķīnieši vienmēr būs tiek, kam līdzi būs saulessargi un milzīgas cepures. 

Ķīnieši 'sauļojās'

Dāmas 'izbauda' pludmales priekus

Iecienītākais pludmales čību brends  - kroki (crocs)

 

Ķīnā smēķē visur un to nav aizliegts darīt pat viesnīcu telpās, restorānos, sanāksmēs, veikalos, kāzu pasākumos utt. Smēķētāji ir vīrieši, ļoti retos gadījumos esmu sastapusi smēķējošu sievieti, taču bēdīgākais ir tas, ka pasīvie smēķētāji ir visi apkārtējie t.sk. bērni.

Ķīnieši nesaka ‘uz veselību’, kad apkārtējie nošķaudās (turpretī manī šis instinkts ir tā iesakņojies, ka grūti klusēt, kad apkārtējie šķauda). 

Saka, ka latvieši ir dziedātāju tauta, taču ķīnieši mūs pārspēj. Viņi no tiesas dzied un visiecienītākā nodarbe tiem ir apmeklēt karaoke bārus (saucas KTV), kur mūzikas pavadībā tie izpilda populārus meldiņus. Ķīniešiem ir vienalga, vai viņi to māk darīt vai nē, galvenais ir dziedāt. Arī svinīgās viesībās vai kāzu pasākumos uz skatuves parasti kāpj viesi, lai uzdziedātu sev un citiem (ne vienmēr) par prieku.

Karaoke klubi jeb KTV

Ķīnieši izvairās no skaitļiem, kas simbolizē neveiksmes. Piemēram, skaitlis 4, 14 utt., kas simbolizē nāvi, tādēļ restorānos nav galdiņu ar šādiem kārtas numuriem, bet viesnīcas nenumurē istabas, kas sākas ar skaitli 4. 

Ķīnieši ir reliģiski ļaudis, kas tic saviem svētajiem un vienmēr ievēro visas savai reliģijai raksturīgās tradīcijas. Īpašajās svētku dienās ķīnieši vienmēr dosies uz kādu no tuvumā esošajiem tempļiem, lai izpildītu savus lūgšanas rituālus, pat zinādami to, ka tur būs neskaitāmi ļaužu bari. 

Budisma svētie kādā no Ningbo tempļiem

Ķīnieši kā personu apliecinošu dokumentu lieto nevis pases, bet identifikācijas vai autovadītāja kartes. Pases viņiem tiek izsniegtas tikai gadījumos, ja nepieciešams ceļot ārpus Ķīnas robežām.

 Ķīnieši nepievērš uzmanību tulkojumiem angļu valodā – tie bieži vien ir kļūdaini un nepareizi strukturēti.

 Smadzenes mutuļo lasot šo nosaukumu

Viena zīme, četras kļūdas!

Arī krekliņu nosaukumi ķīniešiem ir paši 'labākie'

Vārdiem nav nozīmes, galvenais lai skaista bilde!

Nav ne mazākās nojausmas, kas šī par iestādi, bet nosaukums tiešām kā komēdija.

Daudzviet Ķīnā  sabiedrība tiek apgaismota ar dažādām dzīves pamācībām un instrukcijām zīmējumu veidā.  Šī vērš uzmanību uz to, kā pareizi uzglabāt un gatavot ēdienu.

Ar šo epizodi nu pielikšu punktu savam piedzīvojumu izklāstam par Ķīnu. Tas pats pats galvenais man ir pateikts un parādīts, savukārt, pārējie iespaidi paliks manos aizkadros, jo tos nevar tā vienkārši ielikt 2D rāmjos. Tos vajag redzēt, sajust un piedzīvot!

Ķīna ir milzīga valsts, ar antīku kultūru, nepārredzamiem plašumiem un neizgaistošām tradīcijām, tādēļ, lai šo valsti aptvertu un iepazītu, ar mēnešiem ir par maz, te vajag gadus. Taču man pietika - gandrīz astoņus mēnešus viesojos šajā zemē, mācījos to valodu, baudīju to tradicionālos ēdienus un nakšņoju iezemiešu mājās - man pietika, lai savus priekšstatus pārvērstu bagātos un atmiņu paliekošos iespaidos. Lai turpmāk Ķīna vairs nebūtu tikai hieroglifi, zaļā tēja un Lielais Ķīnas mūris, bet kaut kas vairāk!

Lai dzīvo Ķīna..

.. un šīs zemes patrioti!