Neticami, bet fakts – 50. epizode nu ir ēterā! Klusībā uzgavilēju sev par to, ka viss līdz šim piedzīvotais un redzētais nu ir sīki iegrāmatots, ko vēlāk varēs pāršķirstīt un atcerēties ar smaidu uz lūpām. Priecājos, ka arī bloga sekotāju pulks ir saglabājies nemainīgs un ceru, ka kādu no viņiem esmu arī iedvesmojusi, iepriecinājusi vai arī vienkārši patīkami izklaidējusi ar saviem stāstiem.
Pirms neilga laika
es pēkšņi attapos, ka mans ‘dzīves seriāls’ ir pamatīgi ierūsējis, jo nespēju vairs tik
bieži publicēt stāstus kā tas bija pašos pirmsākumos. Tas nav slinkums.
Tas ir iedvesmas trūkums. Pēdējā laikā dzīve Āzijā man ir kļuvusi par parastu
ikdienu, kurā visas dīvainības nu uzņemu kā normu un acis par to izbrīnā nebolu.
Bet nu par to, kas
tad atkal notiek manā dārziņā. Citiem par pārsteigumu un pašai par šoku esmu
nonākusi tur, kur domāju vairāk nekad - atpakaļ Ķīnā. Dzīves ūdeņi atkal mani ir
saslapinājuši un aiznesuši upes otrā krastā, kur nu peros jau vairāk kā mēnesi.
Mans laiks Honkongā tika skaitīts ar to dienu, kad imigrācijas dienests
noraidīja manas darba vīzas iesniegumu, līdz ar to ilgāk tur legāli vairs nevarēju
uzturēties. Pienāca laiks, kad man aši bija jāsāk domāt un darīt un izvirzīt
tālākos mērķus. Lai arī ļoti negribēju un patiesi izvairījos no visiem darba sludinājumiem
Ķīnā, viendien saņēmu vilinošu piedāvājumu no Šenzenas pilsētas (Shenzhen), kas atrodas soļa attālumā no
Honkongas (pārrobežas pilsēta, kuru tūrista motīvos esmu apmeklēju jau iepriekš,
vairāk var skat. 27. un 33. epizodē).
Piedāvājumu esmu pieņēmusi un mana profesija
paliek nemainīga - joprojām skolotāja, taču nu atgriežos pie lauciņa, kas pašai
bija tik ļoti tīkams – vingrošanas pasniegšana mazajiem ķipariem. Vienīgā
atšķirība ir tā, ka centrs (vārdā ‘Ibobi”) ir jauns un savu darbību ir uzsācis
tikai šā gada pavasarī. Lai gan mani pienākumi daudz nemainās no bijušās HK
darba vietas („The Little gym”), tomēr atbildība gan ir dubultojusies.
Kā nu viss
notiksies, to man grūti paredzēt, jo Ķīna ir viena no neprognozējamākām vietām,
kurā līdz šim esmu bijusi. Mana ikdiena Ķīnā nu ir pietiekams iemesls jaunām
epizodēm, tomēr piepildīt to nevaru. Kā iepriekš biju minējusi, Ķīna ir cenzūru
lielvalsts, tādēļ populāras interneta vietnes te tiek bloķētas, t.sk. mans
blogs (arī šo ierakstu publicēju HK vizītes laikā)
Pāršķiru jaunu
lappusi savā grāmatā un sākas viss no gala – jauna pilsēta, jauns darbs, jaunas
emocijas, jauna pieredze. Ļoti ceru arī uz jauniem atvaļinājuma piedzīvojumiem tuvumā
esošajās valstīs. Ja tie būs, tad bez šaubām neizpaliks arī jauna epizode. Tādēļ
palieciet pie ekrāniem un gan jau arī pēc neskaitāmām reklāmu pauzēm kādreiz
notranslēšu arī jaunākās sērijas.
Lai gaiša un saules
piepildīta Jums 2013. gada vasara!
 |
| Šenzenas pilsēta |
P.S. ja nepieciešams
esmu vienmēr sasniedzama arī citās vietnēs (skype, gmail.com, draugiem.lv,
utml), tāpēc rakstiet, zvaniet vai arī brauciet ciemos uz belašiem un zaļo tēju!
J
