9.epizode. Pastaiga mežā

Nedēļa iesākās ar trim vizītēm Imigrācijas ofisā, taču bez īpašiem panākumiem. Brīžiem sāku šaubīties par Honkongiešu darba ražīgumu, jo pagājušajā nedēļa man tika skaidri apsolīts, ka darba vīza noteikti būs gatava, taču šonedēļ man tiek stāstīts, ka nepieciešami vēl pēdējie akcepti, kas prasīs dažas dienas. Viss, ko atliekt man darīt ir gaidīt un baudīt savu brīvsoli Honkongā, par ko pagaidām nesūdzos. Bet runājot par pašu imigrācijas departamentu, tad var piebilst, ka tas ir izvietots augstā debesskrāpī, un šķiet, ka tur ir vieglāk orientēties nekā dažos labos LV ‘kabinetos’. Katrā stāvā ir izvietotas konkrētas nodaļas, kas atbild par noteiktiem uzdevumiem, tāpēc apmeklētājiem atliek tikai ieskatīties informācijas sarakstā un atrast nepieciešamo stāvu vai arī vienkārši pajautāt attiecīgajam personālam. Turklāt, man patika arī efektīvā liftu sistēma, kas neliek gaidīt, jo pat tie ir sadalīti konkrētiem stāviem (piemēram, ja man vajadzēja nokļūt 24. stāvā, tad jāizmanto lifts, kas dodas no 24. līdz 27. stāvam). 

Pabīdot sāņus manas darba vīzas ķibeles, šonedēļ pievērtos zaļo zonu apskatei un devos apmeklēt HK botānisko un zooloģisko dārzu, kā arī apskatīju Honkongas parka kompleksu (kaut gan viens pie otra tuvu izvietoti, tomēr tās ir divas dažādas vietas). Atceros ķīniešu meitenes teikto, ka HK nav īsta zoodārza, tomēr viņai piekrītu tikai daļēji, jo botāniskais un zooloģiskais dārzs, kurā ierados bija pilns ar daudzām dzīvām radībām. Sākot no pīlēm, flamingo un papagaiļiem, līdz pat lemuriem, mērkaķiem, orangutaniem un krokodiliem. Pēc informācijas dēļa sniegtās informācijas, izrādās pavisam parkā atrodas ~600 putni, ~90 zīdītāji un ~40 rāpuļi, kas izvietoti vairākos korpusos, un man liekas, ka tie ir cienīgi skaitļi zooloģiskā dārza nosaukumam. Paralēli tam, parkā ir iekārtotas siltumnīcas ar dažādiem eksotiskiem augiem (t.sk. papardēm), bērnu spēļu laukums, izglītības centrs (nodarbību vadīšanai), izstāžu centrs ar tauriņu herbārijiem, kā arī ērtas terases, no kurām tūristi var ‘zibsnīt’ lieliskus skatus, jo dārzs ir izvietots kalnainā vietā. 

Skats uz galveno strūklaku HK zooloģiskajā un botāniskajā dārzā

Mana otrā zaļā apskates vieta bija Honkongas parks, kas mani pārsteidza uz visiem 100 %, jo biju nolēmusi tur mierīgi pastaigāties, taču izrādījās parks ir kā komplekss ar vairākām ēkām un izklaides iespējām. Parks tika atklāts 1991. gadā un tas izmaksāja ap 400 miljonu dolāru, kas neizbrīna, ņemot vērā iespējas, kas te pieejamas: restorāni, sporta zāles, spēļu laukumi, siltumnīcas ar augu eksponātiem, izglītības centrs, 105 pakāpienu augsts skatu tornis, olimpiskais mini stadions ar 800 sēdvietām, putnu māja, vizuālās mākslas centrs, tējas servīžu muzejs un to visu papildina vide ar mākslīgi izveidotiem ūdenskritumiem, dīķiem, klintīm un strūklakām. Īstenībā izklausās plaši, taču lai to visu apskatītu pietiek ar pāris stundām, jo teritorija ar kājām ir viegli izstaigājama. 

No visām vietām, ko apskatīju, atmiņā vairāk paliks tējas muzejs un putnu māja. Tējas muzejs ir izvietots vēsturiskā mājā (Flagstaff House), kas celta jau 1840. gadā un kādreiz bija viena no Britu spēku komandiera dzīvesvietām (skat.bildē). Mūsdienās te ir apskatāmi tējas servīžu eksponāti no dažādiem laikiem, kā arī var uzzināt info par tējas dzeršanas un pagatavošanas metodēm Ķīnā. Paralēli tam, muzejs arī regulāri organizē lekciju seminārus un demonstrācijas pasākumus, lai vairāk popularizētu ķīniešu tējas dzeršanas kultūru. Tā kā es pati dodu priekšroku tējai, tad man muzejs šķita īpaši interesants, jo uzzināju arī vairākus faktus par tēju labajām īpašībām.

Tāfele apmeklētāju atsauksmēm muzeja iekšienē

Putnu māja jeb aviārijs priekš manis bija kaut kas pārsteidzoši jauns un līdz šim neredzēts, jo pastaigas laikā vārda tiešā nozīmē jutos kā Amazones tropu mežā. Aviārijs tika atklāts 1992. gadā un tiek dēvēts arī par Edward Youde aviāriju (Edward Youde Aviary) par godu kādreizējam Honkongas gubernatoram. Apmeklētāji pārvietojas pa ceļu, kas atrodas aptuveni 10 metru augstumā no zemes, lai vienā līmenī ar tropu koku zariem varētu arī apskatīt dažādu sugu putnus, kas brīvi dzīvojas savā nodabā. 

To visu redzot, manī mājo tāda neaprakstāma sajūta, jo brīžiem putni atrodas rokas stiepiena attālumā un viss liekas tik reāls (pretēji zoodārzam, kur tie tiek iesprostoti būrīšos). Jāsaka gan, ka putni ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, tāpēc brīžiem pavisam ērti iekārtojas uz tiltiņa malām un ļaujas fotogrāfu zibšņiem.  

Pēc apmeklētajiem parkiem sajūtas bija fantastiskas, turklāt no apkārt esošajiem zaļumiem jutos skābekļa piepildīta un enerģiski uzlādēta visai nedēļai, lai varētu atkal ‘ienirt’ pilsētas drudzī un ar jaunu sparu piektdien atgriezties imigrācijas ofisā. Zinu, ka šos parkus apmeklēšu atkārtoti, jo tie atrodas vien 15 minūšu attālumā no manas mājas un pats svarīgākais – tie apmeklētājiem ir pieejami bez maksas.