februāris 12, 2011

15. epizode. Filipīnas (3. daļa)


Pēdējās dienas (5. februāris) rītā nesteidzamies ar agru celšanos, bet gan lēnām sapakojam savas mantas, jo līdz 12.00 ir jāpaspēj ‘izčekoties’ no sava numuriņa. Šīs dienas plānos ietilpst pilsētas centra apskate dienas gaismā, bet vēlāk arī lielveikala apmeklēšana, jo Ksenijai kārojas iepirkt dažādus suvenīrus. Dienu izlemjam iesākt ar patīkamām brokastīm, tāpēc dodamies uz tuvumā esošo ‘pankūku māju’, lai bez steigas izbaudītu savu maltīti. Tālāk ceļojam uz pilsētas centru, lai pastaigātos pa piekrastes promenādi, jo tūrisma bukleta bildēs vieta izskatās patīkama, taču, redzot visu savām acīm, bijām nedaudz vīlušās. Netīrība, nenoskaidrotas izcelsmes aromāts un ļaužu skatieni lika justies neomulīgi, tāpēc savu pastaigas ilgumu saīsinājām līdz minimumam. 
Promenāde pilsētas centrā
 
Ceļā uz lidostu, iegriezāmies arī lielveikalā, kas patīkami pārsteidza, jo te viss ir kā Eiropā - plaši, gaiši un izvēles iespējas milzīgas. Lai gan Filipīnas ir ļoti lēta zeme, tomēr uz lielveikaliem tas neattiecas, jo lētas preces tur nevarēja atrast. Atrodam patīkamu kafejnīcu un ieturam pusdienas pirms došanās uz lidostu, lai iztērētu atlikušos Filipīnu pesos. Sākumā esam pārliecinātas, ka uz lidostu dosimies ar taksi, taču negaidīti atrodam autobusu, kurš taisnā ceļā dodas uz turieni un esam apmierinātas, ka 150 peso vietā samaksājām tikai 45 pesos un ietaupījām naudiņu kafijas krūzei pirms izlidošanas. 

Kad ierodamies lidostā, mūs sagaida divi ‘lieliski’ pārsteigumi: reģistrācijas laikā kompānijas darbinieks paziņo, ka mūsu reisa izlidošana kavēsies par divām stundām un paredzēta tikai deviņos vakarā, bet pie imigrācijas kontroles punktiem izlasām sekojošu zīmi – „pirms ieiešanas lidostā, lūdzu, uzrādiet ceļojuma dokumentus un samaksājiet 750 pesos (vai 17 USD $) nodokli par lidostas izmantošanu”. Šāda veida nodoklis ir kā ‘spļāviens sejā ceļotājam’, un mēs nebijām izņēmums, jo nauda jau bija iztērēta, tāpēc neatlika nekas cits kā doties uz lidostā esošo valūtas punktu un mainīt HK dolārus pret peso, kur maiņas kurss ir ļoti neizdevīgs. 

Savu sašutumu vēlāk remdējām ar M&M konfekšu lielo turzu un ceļojuma fotogrāfiju ‘pāršķirstīšanu’, kas nekavējoties uzlaboja omu. Lai gan atpakaļceļa klusībā cerējām uz pirmo klasi, tomēr vietas mums ierādīja ekonomiskajā klasē, un jāatzīst, ka arī te serviss bija līmenī, jo atkal tikām pie siltām vakariņām un bezmaksas dzērieniem. 
 
Ceļojuma piezīmes:


Mans 4 dienu ceļojums no Honkongas uz Filipīnām kopumā man izmaksāja ~200 Ls, kuros ietilpa gan lidmašīnas biļetes, gan naktsmītne, gan citas izmaksas. Kopumā, Filipīnas ir ļoti lēta zeme – gan transports, gan ēdiens, gan apskates vietas, taču jārēķinās, ka par attiecīgu cenu, tiek nodrošināts arī attiecīgs serviss. Savām ēdienreizēm mēs produktus iegādājāmies vai nu lielveikalā, vai arī labās ēstuvēs, kur spīd gaisma un valda tīrība. No ‘virtuvēm’, kas tiešā nozīmē atrodas uz ielām, mēs turējāmies pa gabalu, jo vārds 'higiēna' tajās ir svešs.
Brokastu laiks ielas iemītniekiem

Mums paveicās ar laika apstākļiem, jo bija ļoti silti, taču ne karsti un saule slēpās mākoņos, kas neļāva mums nepārtraukti atrasties UV staru ietekmē. Taču nedrīkst aizmirst, ka saules intensitāte ir stipra visu gadu, tāpēc bez saulesbrillēm un cepures Filipīnās nevajadzētu ierasties.


Priekš manis vispārsteidzošākais likās tas, cik ļoti šajā valstī dominē amerikāņu kultūra. ASV ātro ēdienu restorāni (jeb fast food ķēdes) seko viens pēc otras; visos veikalos un transportlīdzekļos skan tikai amerikāņu pop/rock jaunākās melodijas; ielās brauc Ford, Lexus, Chrysler (otras populārākās bija Japānas un Dienvidkorejas auto markas); savukārt, lielākai daļai sastapto cilvēku pasaules fiziskā ģeogrāfija ir tikai ASV, Kanāda vai Ķīna – Eiropa, brīžiem pat Krievija, tiem ir kaut kas neeksistējošs un nedzirdēts.


Nabadzība, kas valda gan pilsētās, gan mazos ciematos ir acīmredzama un izpaužas lielā netīrībā un haosā. Izteicienu ‘dzīvot zem tilta’ Filipīnās var lietot tiešā nevis pārnestā nozīmē, un šāda veida skati nav tie patīkamākie. Savukārt, otra sabiedrības daļa ir neizsakāmi turīga, ko parāda jaunākās klases auto, šikie daudzdzīvokļu nami un pārpildītie lielveikali. Šie divi sociāli slāņi arī veido Filipīnas sabiedrību un spilgti atspoguļojas gan galvaspilsētas ikdienā, gan visas valsts kultūrā.

Viena no Manilas centrālajām ielām

Tirgus placis Manilas centrā
Biznesa koledžas studenti
Ielas garumā

Sabiedriskais autobuss

Sveicieni no filipīniešiem
Mans Filipīnu ceļojums, ar visiem tās spilgtajiem iespaidiem, lika paskatīties uz Honkongu ar citām acīm, tāpēc jutos neizsakāmi laimīga, kad atgriezāmies atpakaļ. Braucot no lidostas mājup, domāju par to, cik ļoti man tomēr pietrūka Honkongas un cik labi te esmu jau iejutusies. Man tā ir pilsēta, kur ir ļoti viegli orientēties. Pilsēta, kur transports kursē pēc grafikiem un ir komfortabls pasažieriem. Pilsēta, kur cilvēki ietur distanci un nesvilpj uz ielām. Pilsēta, kur labklājība dominē pār nabadzību. Pilsēta, kas man neliek ilgoties....

1 komentārs:

  1. Dacīt, Tev ir fantastisks aprakstītājas talants ar tādu humoristisku piesitienu! Man jau dikti iet pie sirds!

    AtbildētDzēst