Jāsaka, ka pagaidām nemaz tik traki nav – 3 cilvēku dzīvošana 30 m2 „lielos apartamentos” nav pasaules gals, tomēr priekš manis tā būs jauna pieredze, jo līdz šim, uzturoties ārzemēs, vienmēr dzīvoju viena. Ir jau arī man sava personīgā telpa un ja būs nepieciešams varu paslēpties savā 3 m2 lielajā būcenī, tomēr klusumu un pilnīgu mieru nepiedzīvošu, jo skaņas izolācija ir tik slikta, ka brīžiem dzirdu gan koridoros, gan blakus dzīvokļos notiekošo. Taču daudz sūdzēties nevaru, jo pagaidām šis ir gan lēts, gan izdevīgs variants, jo mana darba vieta atrodas vien 10 minūšu attālumā. Turklāt, arī maksājot divreiz vairāk, pretī saņemtu to pašu šaurību tikai modernākā iekārtojumā.
Meitene Alena ir jauka un komunikabla, ko, pagaidām, nevaru teikt par puisi,vārdā Max - jauns, kautrīgs un angļu valodā runā nelabprāt, tomēr ir ļoti atsaucīgs. Redzēs kā notikumi attīstīsies, bet izskatās, ka līdz ar angļu valodu, ausīs biežāk vibrēs vācu valodas skaņas.
Nedēļas sākumā ar Alenu pārdzīvojām nelielu izbīli, jo pastkastītē atradām vēstuli no elektrības kompānijas, kur gan angļu, gan ķīniešu valodā tika lūgts iemaksāt kārtējo depozītu. Turklāt tas esot jāizdara līdz otrās dienas vakaram, citādi elektrība tiks atslēgta otrreiz nebrīdinot un par atkārtotu tās pieslēgšanu atkal jāmaksā. Bijām ‘uzvilktas’, jo visi maksājumi mums ir savlaicīgi veikti un depozīts jau sen iemaksāts. Par laimi, atskārtām, ka vēstules nav nemaz adresēta mums, jo pastnieks bija kļūdījies un 295. dzīvokļa vietā izvēlējies mūsējo – 285. pastkastīti. (tātad mūsu kaimiņi droši vien piedzīvos elektrības zudumu uz kādu laiku, bet lai nevaino mūs)
Bet turpinot par depozītiem, tad jāsaka, ka tā atkal ir viena no HK īpatnībām. Neatkarīgi no darbības, visur tiek prasīts iemaksāt lielāku vai mazāku depozītu jeb naudas summu, kā garantiju izvēlētajam pakalpojumam: īrējot dzīvokli vai izīrējot telpas svinībām, atverot bankas kontu, pieslēdzot internetu, nodrošinot elektrību un ūdensapgādi dzīvoklim, un dīvainākais, ka pat pērkot savu ‘octapus’ karti, iemaksāju nelielu naudas summiņu. Protams, nav problēmu samaksāt, jo naudu vēlāk var dabūt atpakaļ, taču ja vajadzīgi vairāki pakalpojumi vienlaikus, tad jārēķinās ar paprāviem papildus naudas līdzekļiem.
Kamēr darba pienākumi mani vēl nesauc, savā brīvajā laikā turpinu iepazīt HK. Apskatīju Holivudas stila Zvaigžņu aleju, kur savus rokas nospiedumus bronzas krāsas zvaigznēs ir atstājuši HK kino industrijas slavenības. Izrādās, šī ir arī ļoti patīkama pastaigas promenāde, īpaši vakaros, ja vien neņem vērā nemitīgos tūristu foto zibšņus. Ik vakaru pulksten 20.00 HK var vērot arī gaismas šovu (saucas „Symphony of lights”), kas mūzikas pavadījumā ar lāzeriem vienlaikus izgaismo 44 ēkas abos Viktorijas līča krastos. Esmu redzējusi šo šovu no abām pusēm, tomēr īpašu sajūsmas „wow” tas mani neizraisīja, varbūt tāpēc, ka biju lasījusi par to iepriekš un gaidīju vairāk.
Izmantoju arī iespēju trešdien par brīvu apmeklēt kādu no muzejiem. Lai gan neesmu īsti tas cilvēks, kam saista mākslas pasaule, tomēr šoreiz izvēle par labu krita tieši HK mākslas muzejam. Šī nu laikam ir tā iestāde HK, kur visas telpas, izvietotas 4 stāvos, ir plašas un lielas, un nav ne mazākās miņas no cilvēku pūļiem. Taču jāatzīstas godīgi, muzejs priekš manis bija samērā garlaicīgs. Vienīgais, kas nedaudz aizrāva bija skulptūras, kas šonedēļ bija atceļojušas no pašas Luvras un nu ir apskatāmas un, vārda tiešā nozīmē, aptaustāmas arī te.
Ceturtdien, priekšnieks no darba vēlējās ar mani tikties, tāpēc devos uz savu topošo darba vietu. Tiesa gan šī nebija pirmā reize, kad tur dodos, jo iepriekš meitenes jau bija mani laipni uzaicinājušas ciemos. Tikšanās bija īsa, patīkama un bez īpašiem pārsteigumiem. Uzzināju vien to, ka vīza nu vairs ilgi nebūs jāgaida un jau tagad varu pamazām ierasties darbā un vērot tur notiekošos procesus.
Laikā no 30. janvārim līdz 5.februārim ķīnieši svin savu Jauno gadu, tādēļ daudziem uzņēmumiem ir garas brīvdienas, t.sk arī mums. Tādēļ ar Viktoriju un Kseniju esam nopirkušas biļetes uz Filipīnām, lai ‘uzmestu aci’ arī šai, tuvumā esošai valstij. Lai gan sanāks tur pabūt tikai nepilnas 4 dienas, tomēr priekšstati noteikti tiks gūti.
P.S. jau agrāk pieminētā meiteņu kompānija: no kreisās Ksenija (Krievija), es (Latvija), Bekija (Lielbritānija), Patrīcija (Honkonga) un Viktorija (Ukraina). Pēdējās no 3 meitenēm būs arī manas kolēģes.
.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru