janvāris 22, 2011

10.epizode. Macau


Piektdienas vizīte Imigrācijas ofisā beidzot bija sekmīga un ilgi gaidītais dokuments nu ir rokā. Turpmākā mēneša laikā vēl jātiek galā ar dažām būtiskām formalitātēm - jāiegūst Honkongas ID karte un jāatver bankas konts, lai varētu saņemt algu. Taču, lai oficiāli uzsāktu savas darba gaitas, pats svarīgākais uzdevums ir pašas vīzas aktivizēšana, ko var izdarīt tikai izbraucot no HK un iebraucot atpakaļ. Tā kā uz Ķīnu es doties nevaru, jo tur vajadzīga kārtējā vīza, tad visvienkāršākais veids kā to izdarīt ir apmeklēt otru Ķīnas administratīvo teritoriju Makao (Macau).

Makao, līdzīgi kā Honkonga, kādreiz ir bijusi kolonija, taču piederēja portugāļiem un Ķīnas oficiālā pārvaldībā nonāca tikai 1999. gadā. Makao atrodas tikai 90 km attālumā no HK un visvienkāršākais veids kā tur nokļūt ir ar ātrgaitas prāmi, kas par ~10 Ls tur nogādā stundas laikā. Var izvēlēties arī helikoptera pakalpojumus un nokļūt tur 16 minūtēs, taču tas nav man pa kabatai. 

Uz Makao devos sestdien, kaut gan tas nebija pats labākais variants, jo ceļotāju ir ievērojami vairāk nekā darbadienās. To varēja apjaust iebraucot Makao, kad pie pasu kontroles punktiem veidojas garas rindas un, lai pārbaudītu dokumentus, nācās gaidīt veselu stundu. Pēc tūristu grāmatas ieteikuma, meklēju speciālos viesnīcu autobusus, kas pārvadā tūristus no termināla uz savām viesnīcām, līdz ar to bez maksas nokļūstu pilsētā (šo pakalpojumu var izmantot visi tūristi, kas zina par šādu iespēju un tas nav nekas nosodāms). Kad brauciens ir galā, mans mērķis ir vienkārši pastaigāties un apskatīt pilsētu brīvā nodabā, nevis meklēt tūristu pieminekļus/muzejus/baznīcas, jo laiks ir samērā ierobežots. Vēlos izbraukt no Makao pirms pieciem, jo vēlāk prāmja biļetes tiek tirgotas pēc nakts tarifa un tas nozīmē, kas jāmaksā vairāk. 

Makao ir viena no retajām pilsētām Āzijā, kas jau 150 gadus sevi popularizē kā azartspēļu vietu, tādēļ to dēvē arī par ‘Āzijas Lasvegasu’. To acumirklī var pamanīt ikviens, jo pilsētu ainavās dominē grandiozas kazino un viesnīcas ēkas. Turklāt, visos kazino ieeja ir bez maksas un apmeklētājiem tie ir atvērti 24 stundas. Uzziņai: pēc statistikas datiem, Makao 2007. gadā ir apdzinusi pat Lasvegasu spēļu naudas apgrozījuma ziņā. 

 
Pilsētas atmosfēra jūtami atšķiras no Honkongas – vairāk plašuma, zemākas mājas un ielās mazāk cilvēku pūļu. Vienīgais, kas nedaudz mulsina ir uzraksti un nosaukumi, kas ir portugāļu un ķīniešu valodās, līdz ar to nedaudz grūtāk orientēties, taču pazust nevar. Manuprāt, Makao ir īpaša ar to, ka te līdzvērtīgi var atrast gan Eiropas, gan Āzijas kultūru iezīmes. 


Kaut gan biju vēlējusies pastaigāties ilgāk, tomēr laika apstākļi nebija tie patīkamākie – apmācies, vējains un tikai +10, līdz ar to pavadīju Makao vien nieka 2 stundas. Protams, tas bija pavisam niecīgs ieskats šajā teritorijā, jo pilsēta tūristiem piedāvā visdažādākā veida izklaides, taču man svarīgākais uzdevums bija darba vīza, kas tagad nu skaitās ‘aktivizēta’ un līdz 2012. gada 22. janvārim varu nebaidīties no imigrācijas dienesta, jo oficiāli esmu HK rezidente.  

Ielu plāksnes Makao

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru