Sveicieni visiem Jaunajā zaķa gadā un vēlu to burkāniem bagātu un bezbailīgu visiem saviem lasītājiem!
Mana Jaunā gada sagaidīšana izvērtās par kārtējo jautro pasākumu, kopā ar jau agrāk satikto meiteņu kompāniju. Mēs pulcējāmies ķīniešu meitenes mājā, lai gatavotu vakariņas un skatītos salūtu TV, jo mums nebija ne mazākās vēlēšanas iziet ielās un tikt burzītām starp lielajiem cilvēku pūļiem. Dzīvoklis, kurā ieradāmies, bija pārsteidzoši mazs, bet pie tā ir jāpierod, jo HK tā ir viena no raksturīgākajām iezīmēm. Mūsu pagatavotā maltīte bija ar internacionālu piegaršu, jo ēdām kartupeļu biezputru, ķīniešu zaļos dārzeņus, steiku un garneles, bet desertā uzkodām „Skrīveru gotiņas” un angļu šokolādi. Vakars paskrēja neticami ātri, bet ar tik patīkamu garastāvokli un noskaņojumu, ka miegs man nenāca arī pēc nokļūšanas mājās.
Jaunā gada dienas rīts, kā līdz šim, iesākās ar spožu sauli debesīs un + 17 grādiem. Tā kā šī diena ir gan brīvdiena, gan svētku diena vienlaicīgi, tad uzturēties HK ielās man nebija ne mazākās vēlēšanās, tādēļ ar krievu meiteni, vārdā Ksenija (viņa pieder mūsu grupai, bet strādā tūrisma aģentūrā), izlēmām doties uz mazu HK pilsētiņu Sai Kung. Pusceļā uz turieni braucām ar metro, bet vēlāk sēdāmies autobusā, kuri šeit, tāpat kā Londonā, ir ar diviem stāviem, tādēļ redzēt var daudz vairāk un daudz tālāk.
Sai Kung ir maza un rāma pilsētiņa, jo kādreiz ir bijusi vien zvejas osta, taču šobrīd ceļotājiem tiek piedāvātas dažādas izklaides iespējas. Aktīvākie tūristi var doties garos pārgājienos ārpus pilsētas parkā, ar prāmi apmeklēt kādu no tuvumā esošajām salām, bet vasaras sezonā doties uz pludmali peldēt vai sērfot. Savukārt, slinkākie ceļotāji (kādas bijām mēs), var vienkārši pastaigāt pa mazajām pilsētas ielām, apskatīt Tin Hau templi (2 istabu lielumā), izstaigāt vietējo tirgu vai ieturēties kādā no zivju restorāniem. Pēdējo no aktivitātēm mēs izlaidām, jo izlēmām vakariņot vēlāk, kad būsim atgriezušās mūsu rajonos.
Lai izmēģinātu dažāda veida sabiedrisko transportu, atpakaļceļā braucām ar maršruta busiņu, kas HK nav jauni, ērti un moderni, bet vairāk ar senlaicīguma piegaršu. (skat. att.)
Nokļuvušas mums jau pazīstamos rajonos, vakariņas izvēlējāmies paēst HK fast food restorānā, kur izvēlējos vienkāršāko un lētāko no ēdieniem - vistu ar rīsiem sojas mērcē. Ēdiens nebija izcils, bet pietiekami garšīgs, lai remdētu dienas izalkumu.
Interesantai piebildei uzzināju, ka HK ir arī trīs veidu takši: sarkani, zili un zaļi. Sarkanie ir domāti pilsētas centra rajoniem, zaļie kursē sauszemes jeb ‘Jaunajās teritorijās’, bet zilie – uz Lantau salas. Sarkanie esot visdārgākie, bet ar tiem var nokļūt visu, bet pārējie kursē tikai noteiktajās HK daļās. Lidostā tie parasti tiek sarindoti pēc krāsām, lai tūristi var vieglāk orientēties un nokļūt tur, kur nepieciešams, savukārt, biznesa ceļotāji pēc pieprasījuma no vadītājiem var saņemt arī čekus.
Mana nedēļa te ir paskrējusi neticami ātri, jo katra diena tika piepildīta ar jauniem iespaidiem un piedīvojumiem. Joprojām nezinu, kad sākšu strādāt, jo darba vīza vēl nav gatava, tomēr, iespējams, tas var notikt pavisam drīz. Vienu gan zinu droši - nākamā nedēļa ikdienas sadzīvē būs jau citāda, jo no Vācijas atgriezīsies mani jaunie dzīvokļa biedri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru