Mana pirmā ekskursija bija pavisam pēkšņa un neplānota, bet beigās izvērtās par kolosālu vienas dienas piedzīvojumu. Viss sākās tad, kad uzzināju Viktorijas kontaktinformāciju (viņa ir meitene no Ukrainas, kas jau strādā manā topošajā darbavietā). Viktorija uzaicināja mani pievienoties ekskursijā uz salu, kopā ar 3 citām meitenēm, lai neformālā vidē iepazītos ar savām darba kolēģēm. Meitenes izrādījās ļoti jaukas un draudzīgas, turklāt paralēli uzzināju arī sev noderīgu informāciju par saviem darba apstākļiem. (par tiem gan vēlāk).
Mūsu galamērķis bija Lamas sala, kas ir trešā lielākā Honkongas sala (skat. karti) un administratīvi tiek uzskatīts par vienu no tās reģioniem, kaut gan iedzīvotāju skaits tur ir pavisam neliels (~6000). Nokļūšana tur ir ļoti ērta, jo regulāri kursē prāmis, kas maksā robežā no 1 – 2 Ls.
Pretēji HK centra reģionu burzmai, te ir ļoti mierīga un rāma atmosfēra, jo ar mašīnām braukt ir aizliegts – var pārvietoties tikai ar kājām vai velosipēdiem. Uz salas ir aizliegts pat celt mājas, augstākas par trim stāviem. Brīžiem, kāpelējot pa kalnaino apvidu un skatot jaukās mazās mājiņas, radās sajūta, ka neesmu HK, bet gan kaut kur Eiropā, jo ainava šķiet pazīstama.
Izrādās, ka agrāk uz salas ir bijis plastmasas rūpniecības centrs, taču šobrīd šī ir tipiska tūristu pievilināšanas vieta, ar suvenīru tirdziņiem, pludmali un jūras velšu restorāniem, kur vienā no tiem pusdienas ieturējām arī mēs. Ēšanas sistēma tur bija man neierasta, taču izrādās ļoti izdevīga – piedāvājumam, kuru veido vairāki ēdieni, ir noteikta viena cena, kas svārstās tikai no cilvēku skaita. Sadalot summu starp mums 5 meitenēm, katrai šīs gardās pusdienas izmaksāja tikai ~ 5 Ls, bet rezultātā, tika pagaršoti vairāki ēdieni vienlaikus: apceptas garneles ar ķiplokiem, ēdamos gliemežus pikantā mērcē, ceptus kalmārus, rīsus ar liellopu gaļu, zaļos dārzeņus un spring rolls (kraukšķīgā mīklas apvalkā ietīti malki sagriezti dārzeņi). Kaut gan jūras veltes esmu baudījusi jau agrāk, tomēr pasniegtas ķīniešu variantā, tās bija vēl garšīgākas, jo visi ēdieni tiek papildināti ar garšīgām mērcītēm. Atpakaļceļā, vairāk nekā parasti, tikām sašūpotas HK ūdeņos, un likās, ka visi pusdienu labumi „izlauzīsies brīvībā”, tomēr galamērķi sasniedzām veiksmīgi.
Skaidras debesis, spoža saule, labs ēdiens un uzjautrinoša kompānija – neko citu vairs arī nevajag, lai diena būtu izdevusies. Turklāt, beidzot sāku iepazīt citu Honkongu, kas nav tikai debesskrāpji un cilvēku pūļi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru