2.epizode. Iespaidu burzma

Pēc nogurdinošā ceļa, likās, ka Honkonga var pagaidīt, jo ķermenis lūgtin lūdza pēc horizontāla stāvokļa savā istabā, taču ceļā no lidostas uz centru, likās, ka acis nemaz nemirkšķināju. Grūti jau salikt redzēto dažos teikumos, taču pilsēta mani fascinēja ar visu: ar kalniem un jūru vienkopus, ar palmām šoseju malās, ar debeskrāpju virknēm, ar maziem/lieliem kuģīšiem un divstāvīgajiem tramvajiem, ar iespaidīgajām ceļu mezgliem  (līdzīgi kā mūsu Dienvidu tilts un tā piebūves, bet te tādas sistēmas viena pie otras), bet vispārsteidzošākais bija tas, ka šī miljonu pilsēta, no ārpuses raugoties, radīja tīras un sakoptas vides iespaidu. Sākumā arī nepiefiksēju, ka autobusa šofera stūre novietota labajā pusē un visa satiksme notiek otrādi - tāpat kā Britu salās, jo līdz pat 1997. gadam Honkonga oficiāli skaitījās Lielbritānijas kolonija.

Mana pagaidu dzīvesvieta atrodas Wan Chai rajonā, kas atrodas uz Honkongas salas (informācijai: Honkonga atrodas uz vairākām salām, taču par galvenajiem centriem uzskata HK salu un Koulunas pussalu, kuras arī ir visblīvāk apdzīvotās teritorijas). Mani istabas biedri būs vācieši - Alena un Makss, kas šeit, viena projekta ietvaros, gan mācās, gan praktizējas uzņēmumā, bet svētku brīvdienas ir devušies pavadīt Vācijā. Alena, īsi pirms došanās mājup, vēl paspēja man izstāstīt svarīgāko par HK sadzīvi un parādīt tuvākos iepirkšanās punktus, lai spētu "izdzīvot" viņu prombūtnes laikā. 

Viena no raksturīgākajām HK iezīmēm, bez šaubām ir saspiestība. Ielas ir šauras un mūsu dzīvokļa istabas ir tik mazas, ka pietiek vietas tikai ķīniešu garuma gultai un maziem skapīšiem. Durvīm pārsvarā dominē princips "atbīdi - aizbīdi". Savukārt, ielās valda ķīniešu pūļi un burzma (īpaši rīta un vakara stundās),tādēļ pārvietošanās pa ietvēm brīžiem šķiet kā ložņāšana. Bet "viskolosālākais" ir tas, ka es, ar savu ne-dižo augumiņu un gaišajiem matiem, brīžiem jūtos kā staigājoša laterna.Cilvēki skatās, taču ne tik uzkrītoši un uzbāzīgi, kā Francijā - šķiet, ka te viņi ir pieklājīgāki un laipnāki un ar 'labdien' frāzēm ar uzreiz nemētājas. Starp citu R-Eiropieši acīs iekrīt arī man, kaut gan  ielās tos redzējusi esmu pavisam maz. Sajūta tāda, ka gribas iet klāt un parunāt, jo esam atšķirīgie. :)

Savā pirmajā pastaigā paspēju jau arī apmaldīties, kaut gan biju nolēmusi iet tikai taisni uz priekšu  ielas garumā. Iegāju veikalā un tas izrādījās lielāks nekā gaidīju, tādēļ izgāju pa citām durvīm un ar to pietika, lai apjuktu. Pēc debeskrāpjiem ielas ir noteikt grūti, bet uz ietvēm traucē pūļi un izkārtnes ar hieroglifiem. Ar vēsu prātu tomēr atgriezos veikalā un atradu īstās durvis, taču piedzīvojumu vienai dienai bija pietiekami.

Mana otrā pastaiga izrādījās veiksmīgāka un patīkamāka, jo ielas struktūras pamatus jau biju aptvērusi un varēju ātrāk pārvietoties. Uzgāju vienu parciņu, kur HK troksnis tika pieklusināts un varēja mierīgi pasēdēt starp mākslīgi sastādītiem krūmiem, palmām un puķēm. Pastaigas laikā atklāju sev arī lielisku grāmatnīcu, kur beidzot iegādājos grāmatu vakaru īsināšanai - veikals pilnīgi ne ar ko neatškiras no LV esošajiem, tikai sadalās 2 lielās daļās - ķīniešu grāmatas un angļu valodas grāmatas. Cenas gan nešķiet lētākas - drīzāk pat dārgākas, nekā cerēju, bet toties izvēle ir plaša.

Ziemassvētku vakars būs jāpavada vienai, taču pagaidām nejūtos diezko noskumusi, jo svētku noskaņojums manī nemājo. Laukā ir +15, mazliet sutīgs, bet par tuvojošiem svētkiem atgādina tikai dīvainas dziesmas lielveikalos, pāris debesskrāpi  ar mirgojošām zvaigznītēm/eglītēm un nedaudzi reklāmas stendi, aicinot pirkt dāvanas. Neapšaubāmi, šie būs mani visdīvainākie un siltākie svētki ever, ar zivju trīsstūrīšiem sojas mērcē (izskatās, kā mazi zefīriņi, bet ar zivju garšu) un izkusušu "Laimas" marmelādi, taču tieši tādēļ tie man paliks spilgtā atmiņā. :)

Sirsnīgus svētkus arī Jums!