50.epizode. Un sākas viss no gala

Neticami, bet fakts – 50. epizode nu ir ēterā! Klusībā uzgavilēju sev par to, ka viss līdz šim piedzīvotais un redzētais nu ir sīki iegrāmatots, ko vēlāk varēs pāršķirstīt un atcerēties ar smaidu uz lūpām. Priecājos, ka arī bloga sekotāju pulks ir saglabājies nemainīgs un ceru, ka kādu no viņiem esmu arī iedvesmojusi, iepriecinājusi vai arī vienkārši patīkami izklaidējusi ar saviem stāstiem.

Pirms neilga laika es pēkšņi attapos, ka mans ‘dzīves seriāls’ ir pamatīgi ierūsējis, jo nespēju vairs tik bieži publicēt stāstus kā tas bija pašos pirmsākumos. Tas nav slinkums. Tas ir iedvesmas trūkums. Pēdējā laikā dzīve Āzijā man ir kļuvusi par parastu ikdienu, kurā visas dīvainības nu uzņemu kā normu un acis par to  izbrīnā nebolu.

Bet nu par to, kas tad atkal notiek manā dārziņā. Citiem par pārsteigumu un pašai par šoku esmu nonākusi tur, kur domāju vairāk nekad - atpakaļ Ķīnā. Dzīves ūdeņi atkal mani ir saslapinājuši un aiznesuši upes otrā krastā, kur nu peros jau vairāk kā mēnesi. Mans laiks Honkongā tika skaitīts ar to dienu, kad imigrācijas dienests noraidīja manas darba vīzas iesniegumu, līdz ar to ilgāk tur legāli vairs nevarēju uzturēties. Pienāca laiks, kad man aši bija jāsāk domāt un darīt un izvirzīt tālākos mērķus. Lai arī ļoti negribēju un patiesi izvairījos no visiem darba sludinājumiem Ķīnā, viendien saņēmu vilinošu piedāvājumu no Šenzenas pilsētas (Shenzhen), kas atrodas soļa attālumā no Honkongas (pārrobežas pilsēta, kuru tūrista motīvos esmu apmeklēju jau iepriekš, vairāk var skat. 27. un 33. epizodē).

Piedāvājumu esmu pieņēmusi un mana profesija paliek nemainīga -  joprojām skolotāja, taču nu atgriežos pie lauciņa, kas pašai bija tik ļoti tīkams – vingrošanas pasniegšana mazajiem ķipariem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka centrs (vārdā ‘Ibobi”) ir jauns un savu darbību ir uzsācis tikai šā gada pavasarī. Lai gan mani pienākumi daudz nemainās no bijušās HK darba vietas („The Little gym”), tomēr atbildība gan ir dubultojusies.

Kā nu viss notiksies, to man grūti paredzēt, jo Ķīna ir viena no neprognozējamākām vietām, kurā līdz šim esmu bijusi. Mana ikdiena Ķīnā nu ir pietiekams iemesls jaunām epizodēm, tomēr piepildīt to nevaru. Kā iepriekš biju minējusi, Ķīna ir cenzūru lielvalsts, tādēļ populāras interneta vietnes te tiek bloķētas, t.sk. mans blogs (arī šo ierakstu publicēju HK vizītes laikā)

Pāršķiru jaunu lappusi savā grāmatā un sākas viss no gala – jauna pilsēta, jauns darbs, jaunas emocijas, jauna pieredze. Ļoti ceru arī uz jauniem atvaļinājuma piedzīvojumiem tuvumā esošajās valstīs. Ja tie būs, tad bez šaubām neizpaliks arī jauna epizode. Tādēļ palieciet pie ekrāniem un gan jau arī pēc neskaitāmām reklāmu pauzēm kādreiz notranslēšu arī jaunākās sērijas.

Lai gaiša un saules piepildīta Jums 2013. gada vasara!

Šenzenas pilsēta

P.S. ja nepieciešams esmu vienmēr sasniedzama arī citās vietnēs (skype, gmail.com, draugiem.lv, utml), tāpēc rakstiet, zvaniet vai arī brauciet ciemos uz belašiem un zaļo tēju! J