Dzīve kā seriāls: 35.epizode. Ikdienas ķibeles

Manas sērijas atkal sāk iekavēties, jo pēdējā laikā nācās pacīnīties ar divām ikdienas ķibelēm. Ķibele numur viens bija klepus, no kura netiku vaļā jau pāris nedēļas. Laikam manās plaušās ir sakrājies pārlieku daudz Honkongas putekļu un drazas, kā rezultāta organisms sasniedzis savu limitu un sāk pretoties. Taču visticamāk tas ir sausais gaiss un gaisa kondicionieri, jo, lai arī klāt novembris, tomēr gaisa temperatūra nekrīt zemāk par +22 C grādiem, dienas ir saulainas un skaidras, tādēļ vēl bez tiem iztikt ir grūti. Ņemot vērā esošos apstākļus, tad man ir tikai divas iespējas – vai nu izslēgt kondicionieri un nakts vidū nokarst savā bunkurā vai arī turēt to ieslēgtu un spēcīgi klepot līdz iekšējie orgāni nāk ārā. Es izvēlējos otro variantu un līdz ar to pieteicu karu savam ienaidniekam.

Iesākumā, protams, turējos pie mūsu pašu sentēvu metodēm, taču kaite izrādījās nopietnāka nekā paredzēju, tādēļ kombinācija tēja – medus - siltas kājas izvērtās nesekmīga. Piens ar medu vienmēr ir bijis iedarbīgs līdzeklis, taču šejieniešu pienu es atturos iegādāties, jo te tas stāv plauktos nevis ledusskapjos, tādēļ nedaudz apšaubu tā labās īpašības. Vēl viens variants bija izmēģināt draudzenes pārbaudītu metodi medus + rutks, taču vietējā tirgū, līdzās bambusa dzinumiem, ūdens kastaņiem un sinepju lapām, šādu latvju brīnumu neatradu.

Kad kaite sāka nopietni iejaukties manā ikdienas sabiedriskajā dzīvē, izlēmu, ka nu talkā jāņem austrumu ieroči, tāpēc devos uz vietējo zāļu bodi. Pārdevēja angliski nerunā, bet nevajadzēja ar, jo atlika vien noklepoties un norādīt uz plaušu rajonu, kad tantei mana kaite skaidra. Dažu sekunžu laikā manā priekšā tiek nolikta zāļu kastīte, ievērtēju cenu, kas ir samērā lēta (~ 3,7 Ls) un darījumam piekrītu. Par laimi instrukcija ir gan ķīniešu, gan angļu valodā, tādēļ tālāk varu rīkoties pati. Zāļu sastāva pamatā ir čūskas žults, un lai gan nedaudz aizdomīgi bija dzert šādu brīnumu, tomēr riskēju, galvenokārt, sava naktsmiera dēļ. Jāsaka godīgi, ka zālītes palīdzēja, jo jau pēc dažām dozām jutu, ka pašsajūta sāk uzlaboties un klepošana kļūst retāka un vieglāka. Te nu bija manas pirmās ķibeles atrisinājums un jācer gan, ka tas būs ilglaicīgs.

Šādi nu izskatās manis lietotā ķīniešu aptieciņa pret klepu

Mana ķibele numur divi ir internets, jo viendien istabas biedrene diezgan neveikli pamanījās sabojāt kontakta vadus, tādēļ vairākas dienas tikām atslēgti no ārpasaules. Jāsauc palīgā tehniskie speciālisti, taču, lai pie tiem tiktu, bija mazliet jānopūlas. Kā izrādījās, zvanīšana uz palīdzības tālruņiem, nebija diez ko izdevīga, jo līnijas ir noslogotas un jārēķinās ar lielu gaidīšanu. Bet, kad beidzot tiec savienots, tad problēma joprojām netiek atrisināta, jo personāls ir aizņemts un apgalvo, ka atzvanīs, taču tas nenotiek. Tad nu atlika vien doties uz klientu apkalpošanas biroju un par savu problēmu sūroties tur. Par laimi, rindu tur nav, apkalpošana rit raiti un abpusēja sapratne ir panākta, tādēļ jau nākamajā dienā tiekam pie tehniskā dienesta vizītes. Problēma izvērtās vienkārša – modema vaina, tādēļ tiekam pie jauna, turklāt tehniķis apgalvo, ka jāmaksā ar nebūs. Izklausās labi un te nu arī otrās ķibeles atrisinājums.

Atkāpei no manām ķibelēm, tad gribas vēl pieminēt, ka novembris man izvērtās visai latvisks, jo iepazinos un satiku vairākus tautiešus. Jāpateicas sociālajam tīklam (Facebook), ar kura palīdzību tad arī uzzināju, ka IR latvieši arī šajā malā un samērā daudz (~30), turklāt ik pa brīdim tiek rīkoti kopā sanākšanas pasākumi. Pievienojos šai grupai arī es un pavisam drīz saņēmu arī pirmo ielūgumu kopīgi apmeklēt starptautisko vīna un dzērienu izstādi, kurā, līdzās vispasaules alkohola uzņēmumiem, savu produkciju prezentēja arī „Latvijas Balzams”. Ielūgumus mums nosūtīja Latvijas goda konsuls, tādēļ ieeja pasākumā bija bezmaksas. Vīns, jauka latviešu sabiedrība un diena uzņem jau citus apgriezienus!