Pagājušajā nedēļā izlēmu uzdāvināt sev ‘atslodzi’ no elektroniskās datorvides, tāpēc arī izpalika iknedēļas epizodes publicēšana. Taču vēlos pabrīdināt savus lasītājus, ka turpmāk tā var gadīties visai bieži, jo esmu secinājusi, ka termiņš nedēļa Honkongas ikdienas ritmos ir pārlieku īss periods, tāpēc neizslēdzu iespēju ‘atskaitīties’ retāk.
Izrādās, ka iekš Little Gym esmu pavadījusi jau vairāk nekā 2 mēnešus un beidzot jāatzīst, ka ir sasniegts tas posms, kad veicamie uzdevumi lielā mērā tiek pārzināti, līdz ar to samazinās arī mans nervozitātes līmenis. Taču nevar teikt, ka atmosfēra darbā ir mierpilna, jo direktors ir visai neapmierināts ar uzņēmuma skaitliskajiem rādītājiem, tāpēc nu mums jāsamierinās ar priekšnieka regulārām vizītēm un slēptām pārbaudēm. Turklāt šonedēļ mūsu kolektīvu papildināja arī divas jaunas sejas ķīniešu izskatā, tāpēc daļa no sava laika būs jāvelta ‘jauniņo’ apmācībām.
5. aprīlis ķīniešiem ir Ching Ming festivāls jeb mirušo atceres diena, kas man nedaudz atgādina latviešu kapusvētkus. Šajā dienā parasti visa ģimene dodas uz kapsētu, lai sakoptu savu senču atdusas vietas, jo ķīnieši tic, ka pārlieku daudz lapas un nezāles traucē senču gariem. Kad vieta ir tīra, tad uz kapu kopām tiek novietoti dažādi ēdieni (augļi, rīsi, vīns, kūkas), kas ne tikai simbolizē cieņu pret mirušajiem, bet arī godina pēcnācējus. Vēlāk šis ēdiens tiek sadalīts starp visiem klātesošajiem, jo tiek uzskatīts, ka tas veicina labu veselību. Šī diena netiek īpaši atzīmēta valsts mērogā, bet vairāk tiek uzskatīta par ģimenes vienotības un kopā sanākšanas svētkiem.
 |
Šādi izskatās kapsētas Honkongā – parasti izvietotas kalnu nogāzēs, kur atdusas miljoniem Honkongiešu |
Tā kā otrdiena bija publiska brīvdiena un trešdiena ir mana brīvā diena, tad veselas divas dienas pēc kārtas varēju baudīt brīvsoli. Pirmo dienu pavadīju kopā ar Patrīciju un izlēmām apskatīt kaut ko no Honkongas, tāpēc devāmies uz Aberdeen pilsētiņu. Šīs vietas atraktīvākais objekts ir Jumbo Kingdom restorāns, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem peldošajiem restorāniem pasaulē - tajā vienlaicīgi var uzņemt 2300 cilvēkus. Līdz restorānam var nokļūt tikai pa ūdens ceļu, taču tā nav liela problēma, jo no Aberdeen ostas piestātnes kursē bezmaksas kuģītis, kas apmeklētājus tur nogādā dažās minūtēs. Izrādās, ka šo restorānu ir apmeklējuši jau vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, t.sk. arī ievērojamas personības kā Elizabete II, Toms Krūzs, taču godīgi saku, ka uz mani īpašu iespaidu šī vieta neatstāja. Varbūt tāpēc, ka esmu jau redzējusi pārlieku daudz krāšņuma citās Honkongas vietās vai varbūt tāpēc, ka restorānu apmeklējām dienas laikā un, būdamas algas čeka gaidās, pusdienošanu atlikām. Taču kopumā var uzsvērt, ka nav jābūt miljonāram, lai atļautos maltīti šajā vietā – cenu līmenis ir pilnīgi pieņemams, ja vien nenāk prātā nobaudīt īpašās delikateses, piemēram, haizivs spuru vai vārītu putna ligzdu ar zemesriekstu un kokosriekstu krēmu.
 |
| Jumbo Kingdom restorāns dienas laikā |
 |
| Uz vienas no restorāna terasēm |
 |
| Šādi restorāns izskatās tumsas laikā |
Otro brīvo dienu vairāk sanāca veltīt ‘birokrātiskiem priekiem’, jo maija sākumā esmu ieplānojusi doties uz Ķīnu, tāpēc devos pēc vīzas uz imigrācijas dienesta telpām. Šis process prasīja vairāk nekā 2 stundas no manas brīvās dienās, jo, lai iekļūtu vien pašā birojā, man vajadzēja 40 minūtes izstāvēt ielas garuma rindu. Priecājos, ka vismaz uzgaidāmās telpas TV ekrānos varēja sekot līdzi vingrošanas sacensībām, kur mani priecēja latviešu sportista uznāciens. Lai gan pieteikuma formā norādīju, ka vēlos 6 mēnešu vīzu ar vairākkārtējiem apmeklējumiem, jo tā būtu izdevīgāk, tomēr maksimums, ko sākumā varu dabūt ir tikai 2 vizītes, par 15 Ls cenu. Ceru, ka jau nākamnedēļ veiksmīgi dabūšu atpakaļ savu pasi, ar skaistu zīmogu tajā, kas dos man atļauju iebraukt Ķīnā. Par to, kādi ir mani plāni attiecībā uz Ķīnu, aprakstīšu kādā no turpmākajām epizodēm, tāpēc ‘nepārslēdziet kanālu’ un turpiniet sekot.
* No latgaliešu dialekta, ar nozīmi foršie
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru