57.epizode. Rotaļas smilšu kastē

Pēc diviem mēnešiem tuknesī biju izslāpusi pēc ūdens - pēc tīra, dzidra un veldzējoša ūdens bez sintētiskām piedevām un liekuļojoša aromāta. Tiem, kas ir noguruši no maniem aforismiem, saku atklāti - esmu jau pacēlusi enkuru un atstājusi Dubaijas ostu, lai dotos tālāk. Manas dienas Dubaijā ir skaitītas, bet līdzās jauniem un neatsveramiem iespaidiem, gūta arī rūgta mācība.  Šajā sērijā centīšos īsumā apkopot visu to, ko esmu uzzinājusi un pieredzējusi Dubaijā. 

Apvienoto arābu emirāti (AAE) ir federatīva valsts un sastāv no septiņiem emirātiem  - Dubaija ir viens no populārākajiem, pateicoties tā neticami ātrajai izaugsmei pēdējo 50 gadu laikā. Pilsēta, kas bieži vien tiek dēvēta arī par "Persijas līča pērli", tiek izcelta tās dinamiskās un multikulturālās vides dēļ, ko papildina gracioza un majestātiska arhitektūra. 

Skats uz Dubaijas populārāko simbolu - viesnīcu Burj Al Arab 

Vislielākais nopelns Dubaijas attīstībā ir šeiham Muhamedam (pilnā vārdā Mohammed bin Rashid Al Maktoum), kas pilda valsts vice prezidenta un premjerministra funkcijas.  Līdz ar šeiha nākšanu pie varas, tika uzsāktas lielas reformas, kā rezultātā Dubaija tika pārvērsta par globālu pilsētu. Par Dubaijas līdera īpašo lomu beži vien tiek atgādināts arī vietējiem iedzīvotājiem, izvietojot viņa ausgtības ģīmetni lielos stendos, plakātos un reklāmās visas pilsētas teritorijā. Šeiha Muhameda ambiciozākais mērķis ir panāk, lai AAE līdz 2021. gadam kļūtu par vienu no labākajām valstīm pasaulē, ko visdrīzāk viņam (vai arī viņa 23 bērniem) var izdoties panākt, ņemot vērā tagadējos attīstības tempus.

Emirātu nozīmīgāko valsts vadoņu portreti viesnīcas telpās

Dubaijā dzīvo vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, taču tikai nepilni 20 % no tiem ir vietējie, Pilsēta godam ir nopelnījusi savu tā dēvēto 'multikulturālo statusu", jo te ir apmetušies iebraucēji no vairāk nekā 150 valstīm, galvenokārt Indijas, Pakistānas,  Bangladešas, Filipīnām, Šrilankas, kā arī daudzām Āfrikas valstīm. Arī Eiropiešu un Amerikāņu šeit netrūkst, taču viņu daudzums mērāms mazākos apjomos.

Cilvēku drūzmas pilsētas lielākajā tirdzniecības centrā

Zēni ar turbāniem iemūžina savus Dubaijas piedzīvojumus

Iebraukšana Dubaijā neprasa lielas pūles, īpaši tiem, kas ierodas no mazattīstītām valstīm, taču darba vide ir nežēlīga un nosacījumi skarbi. Pilsētas ikdienišķā sadzīve balstās tikai no lētā darbaspēka, sākot no ielu apkopējiem līdz viesmīļiem, auklēm un pārdevējiem. Savukārt lielākā daļa arābu ir tie, kas strādā birojos un saņem ausgtu samaksu par darbu, ko ikviens iebraucējs varētu paveikt 10 reizes labāk. Karjeras izaugsme viesstrādniekiem tiek panākta tikai ar smagu darbu vairāku gadu garumā, turklāt uzdienēties pašos ausgtākajos amatos ir vēl grūtāk, jo kungi un noteicēji šeit ir un paliek paši arābi. To pierāda arī pilsonības iegūšanas nosacījumi, kuri skarbi nosaka, ka pilsonība tiks piešķirta tikai tiem, kas Emirātos ir uzturējušies vairāk nekā 20 gadus, brīvi pārvalda arābu valodu un devuši nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Apprecēt vietējo ārābu, lai iegūtu pilsonību var arī nepalīdzēt, īpaši tad, ja neesi piekritējs Īslama reliģijai.

Tā kā Dubaija īsti neizceļas ar bagātu vēsturi un kultūru, tad iebraucēji ir tie, kas to veido pēc saviem ieskatiem un nosacījumiem. Visizteiktāk to var novērot darba vidē, kas man brīžiem atgādināja bērnu rotaļas smilšu kastē - visi spēlējas savā vaļā, ceļ smilšu pilis un cep smilšu kūkas, bet kad lielākie bērni nāk un nomīda visu sacelto, tad sākas liela raudāšana,  vainas uzvelšana un pirkstu rādīšana. 

Viesstrādnieku saldā diendusa palmas ēnā

Šis neizturamais nogurums..

Interesanti, ka Dubaijā nedēļas nogale jeb brīvdienas ir piektdiena un sestdiena. Svētdienas ir jaunas darba nedēļas sākums jeb 'pirmdiena', kas brīžiem škiet amizanti. Pašiem arābiem piektdienas ir lielās dienas, kad visi pucējas tradicionālajos tērpos un dodas uz mošejām izpildīt savus reliģiskos pienākumus, taču līdz ko saule riet apvāršņos, tā arābu uzvedība bieži vien krasi mainās un svēti pieklājīgais imidžs, kas tiek parādīts dienas gaismā, pamazām var pārvērsties nepiedienīgā uzvedībā un manierēs. 

Balti tērpti arābi jūras fonā

Nauda Dubaijā spēlē galveno lomu, tāpēc, ja esi turīgs, tad tevi nēsās uz rokām, ja esi nabags, tad tevi ignorēs vai nodarbinās verdzībā. Kā zināms, nauda pievelk naudu un, ja neesi iekrājis pamatīgu 'piķi', tad šeit labāk savu degunu nerādīt. Savu statusu var izvēlēties pat braucot ar metro - maksā vairāk pērkot t.s. zelta braukšanas talonu, kas dod iespēju braukt atsevišķā vagonā jeb maksā mazāk un berzējies starp visiem pārējiem. 

Metro vagoniņš

Runājot par sabiedrisko transportu, tad tas ir neredzēti ērts un moderns, taču ne visas vietas Dubaijā ar to ir viegli sasniedzamas. Bieži vien jāpaļaujas uz taksometra pakalpojumiem, kas izmaksās paprāvi. Dubaijas metro sistēma ir pirmā un garākā automātiskā vilcienu sistēma pasaulē, kas funkcionē bez vadītājiem. Oficiāli tā tika atklāta nozīmīgā datumā - 2009. gada 9. septembrī, pulksten 9.09.09 vakarā. Savukār Dubaijas tramvaji ar pilnu jaudu sāka funkcionēt vien 2014. gada novembrī un izceļas ar moderno pazemes elektroapgādes sistēmu, kas darbina tramvajus.

Metro stacija

Metro vagona priekšgalā, kas stūrē pats 

Slēgtā autobusu pietura ar kondicionieru sistēmu, lai paslēptos vasaras karstuma periodos

Bet, lai arī cik kaprīza un šika nebūtu Dubaijas sabiedriskā trasnporta sistēma, galvenokārt tā kalpo tūristu un viesstrādnieku pārvietošanās nolūkiem, jo vietējie iedzīvotāji izmanto personiskās automašīnas. Īpaši populāras ir apvidu automašīnas, kur izmēram ir nozīme - jo lielākas, jo labāk, lai vietas pietiek visai kuplajai ģimenei - tētim, viņa trim sievām, piecām auklēm un 7 bērniem (saku to kā joku, taču vairums arābu tiešām ir kuplas ģiemenes un daudz bērnu). 

Maģistrāle uz mākslīgi uzbērtās salas The Palm

Iemesls, kāpēc vairums iedzīvotāju iegādājas lielās apvidus mašīnas vai neekonomiski šikās sporta mašīnas ir lētās degvielas cenas, kas ir visai loģiski, ņemot vērā valsts naftas resursus. Benzīns no tiesas šeit tiek tirgots limonādes cenās un arī ceļu infrstruktūra ir plaša un sakārtota, lai ir vieta, kur ieskrieties, taču šoferiem lielākās galvassāpes parasti sagādā pārkāpumu sistēma, jo par mazākājām kļūdām ir jāmaksā lieli naudas sodi. 

Degvielas uzpildes stacijas skaitītājs vietējā valūtā 

Visbeidzot, vērts pieminēt arī aizliegumus, kuri bieži vien var iebiedēt vai samulsināt ikvienu iebraucēju. Dubaija, pateicoties tās atvērtājām robežām un starptautiskajai kultūrai, nav tik strikta musulmaņu zeme, kā piemēram Saūda Arābija, Katara vai Irāna, tomēr arī šeit ir normas, kuras vēlams ievērot. Alkohola lietošana ir strikti aizliegta, ja tev nav vajadzīgās alhokola uzturēšanas atļaujas. Sievietēm parasti ir ieteicams publiskās vietās ģērbties piedienīgi, kas nozīmē izvēlēties apģērbu, kas piesedz plecus un ceļus.  Protams, ielās un pludmalēs šīs normas gandrīz vai neeksistē, taču ja ir jādodas uz slimnīcu, birokrātijas ofisiem vai valdības namiem, tad gan ir jāpievērš uzmanība apģērbam, jo, ja apsargiem nepatiks Jūsu atsegtie 'celīši', tad visdrīzāk Jums telpas būs nekavējoties jāatstāj. 

Marina pludmale darba dienas pēcpusdienā

Īslama reliģija aizliedz lietot cūkgaļu visiem tā piekritējiem, taču ne visi Dubaijā dzīvojošie no tās grib atteikties. Atsevišķos pārtikas veikalos var nopirkt arī cūkgaļu, kas parasti ir izvietota speciāli atdalītos nodalījumos 

Līdzīgi ir ar rokās sadošanos (arī skūptīšanos un apskaušanos), ko ir aizliegts darīt, ja neesi precēts. Ielās to bieži novērot nevar un liekas, ka pat tūristi ir visai iebiedēti un lai arī precēti, tomēr ievēro distanci viens no otra. Arī fiziskā mīlēšana starp pāriem, kas nav salaulājušies, ir aizliegta, taču to ir grūtāk pierādīt un apstiprināt. Gadījumā, ja neprecēta meitene, satiekoties ar savu draugu, paliek stāvoklī, tad gan var draudēt pat cietumsods. 

Arābu pāris tradicionālajos 'tautas tērpos'

Sieviešu un vīriešu sēdvietas jebkurā sabiedriskajā transportā vai uzgaidāmajā telpā parasti tiek krasi nodalītas, kas var šķist kā liela diskriminācija, taču vairākos gadījumos esmu to pat patīkami novērtējusi. Vīriešu pārsvars šeit ir izteikti lielāks, līdz ar to jebkurā sabiedriskajā telpā var novērot vīriešu mutuļojošu burzmu, savukārt, sieviešu ir mazāk, līdz ar to uzgaidāmās rindas ir krasi īsākas un apkalpošana raitāka. 

Instrukcijas uzvedībai pludmalē, t.sk. aizliegta nakšņošana pludmalē, skaļa un nepiedienīga uzvedība, dzīvnieku ievešana, ugusnkura kurināšana utml. 

Arī darba vidē bieži vien ir jābūt uzmanīgam, jo ikviens mazākais pārprātums vai nesaprašanās var novest pie lielām problēmām. Prasmes, kuras esi ieguvis vai iemācījies, parasti ir jāpierāda ar attiecīgu sertifikātu vai diplomu - ja nav dokumenta, tad teorētiski nav arī prasmju. Izklausās godīgi, taču realitātē samērā mulsinoši, ņemot vērā manu pieredzi strādājot viesnīcas bērnu klubā. Ja bērns gūst nelielu nobrāzumu vai skrāpējumu, esmu bezspēcīga, jo teorētiski nevaru viņam uzlikt pat plāksteri, jo neesmu sertificēta to darīt. Līdzīgi ir ar ēšanas noteikumiem, jo pēc Dubaijas likumiem, bērns nedrīskt ēst viens - vecākiem, radiniekiem vai auklītēm ir jābūt līdzās un mazajam jāpalīdz. Skolotājas var uzņemties šo lomu tikai gadījumā, ja ir sertificētas to darīt. Un šie ir tikai tādi aizliegumu ''sīkumi' valdības iekārtā, jo lielos uzņēmumos dominē jau cita politika. Grūta dzīve ir arī mārketinga un dizainera kompānijām, jo nosacījumi kā jāveido reklāmas stendi un plakāti ir samērā strikti - pastāv vairākas krāsas kuras nedrīkst izmantot bukletos, nemaz nerunājot par politiķu sejām. Savukārt, ja reklāmas sludinājumā būsi izmantojis tikai angļu valodu un aizmirsis par vietējo arābu valdodu, tad jābūt gatavam tam, ka kāds drīzumā klauvēs pie tavām ofisa durvīm ar soda talonu vismaz 20 000 euro vērtībā.

Sīkās detaļās neiedziļinoties un atmiņās nekavējoties, lielums par maniem iespaidiem nu ir pateikts. Nākamajā sērijā nedaudz par Dubaijas ārējo fasādi, ko parasti apjūsmo tūristi un ceļotāji. 

Skats uz Dubaijas pilsētu no mākslīgās salas The Palm pludmales