37.epizode. Mana Honkonga (1. daļa)

 Laiks ir nepielūdzams. Mana piedzīvojumu kāre neizsmeļama. Apstākļi neparedzami. Tehniskie sarežģījumi pārāki par indivīda spējām. Šie ir galvenie iemesli manai pēdējo mēnešu prombūtnei, tāpēc šoreiz stāstu iesākšu ar milzum lielu atvainošanos par sava seriāla translēšanas pārtraukšanu. Taču nu esmu atpakaļ ēterā - ziepējam pirkstus un ceram uz labu veiksmi, lai iepriekš minētie apstākļi drīzumā neatkārtojas un nekavē mana seriāla turpmāku translēšanu.

Tātad, tiem, kas vēl joprojām neziņā.. mana līdzšinējā atrašanās vieta ir Ķīnas Tautas Republika, kas nav diez ko tālu no Honkongas, taču godīgi jāsaka, ka vides un kultūras pārmaiņas ir neizsakāmi krasas un pārsteidzošas. Taču pirms turpinu savu jauno stāstu, man tomēr gribas visu kārtīgi salikt pa plauktiņiem un atkāpties nesenā pagātnē, kad kalendāra lapās skatījāmies uz 2011. gada cipariem un manas dienas aizritēja Honkongā. Bez mazākajām šaubām atzīstu, ka šis nu bija mans līdz šim krāsainākais un piedzīvojumiem bagātākais gads, tāpēc vēl nedaudz gribas pakavēties sentimentālās atmiņās par manu Honkongu.

Pāršķirstot sava seriāla iepriekšējās sērijas, aptvēru, ka nemaz īsti neesmu uzsvērusi to, cik ļoti vienreizēja ir šī pilsēta un visa gada garumā nevienu brīdi tā nav likusi šaubīties par to. Tāpēc kā nelielu kopsavilkumu nolēmu izveidot savu TOP 10 par to, kas man vienmēr ir paticis/ iedvesmojis/aizrāvis Honkongā: 

Nr.1. Divstāvu tramvaji

Bez mazākajām šaubām, mana topa augšdaļā ievietojas divstāvu tramvaji. Kopš brīža, kad ieniru Honkongas ielās, šis transporta līdzeklis bija pirmā lieta, uz kuru raudzījos izbrīnā un sajūsmā. Un joprojām to daru, jo nedomāju, ka šādus mīlīgos tramvajiņus var atrast vēl citur pasaulē (ja ir, tad ar prieku gaidu komentārus). Lai gan laika ziņā šie tramvaji nebūs pats ātrākais pārvietošanās līdzeklis, tomēr viens no lētākajiem un relaksējošākajiem gan. Iekāpt garām braucošā tramvajā, raudzīties HK ielās no augšas un vizināties līdz galapunktiem ir bijusi viena no manām mīļākajām brīvā laika nodarbēm Honkongā. 

Šādi krāsaini un spilgti šie tramvajiņi diendienā kursē Honkongas ielās

 

Nr.2. Ķīniešu virtuve

Ķīniešu ēdiens ir nu tā lieta, par kuru es varētu runāt vairākās epizodēs, bet man kopumā tie ir tikai divi vārdi – lēti un garšīgi. Līdz ar to dienu, kad sāku garšot šo virtuvi, sevi vairs nenoslogoju ar pusdienu vai vakariņu gatavošanu, jo vienkāršāk un lētāk ir ēst ārpus mājas. Ja ēdienu pasūta pa telefonu no t.s. mazajām virtuvēm, tad nav jāmaksā pat par piegādi, tādēļ nav jābrīnās, ka mans un manu kolēģu ikdienas uzdevums nr.1 bija izlemt, ko pasūtīsim pusdienās no ielu restorānu piedāvājumu bukletiņiem, kuri vienmēr tika apkopoti atsevišķā pusdienu mapē. Turklāt Honkonga ir vieta, kur var baudīt ne tikai labāko ķīniešu virtuvi, bet arī citu valstu un tautu virtuvi no Āzijas, Eiropas, Amerikas utt, jebkurā diennakts laikā un par pieejamām cenām.

Un pats būtiskākais, pirms ierados Honkongā, mans rīsu patēriņš bija minimāls (jāsaka godīgi, ka tie bija pēdējais, ko izvēlētos ēst Eiropā, mana mamma ir tam liecinieks), bet dažu mēnešu laikā es tos iemīlēju tā, ka šobrīd vairs nevaru iedomāties nevienu ikdienas maltīti bez tiem. Un protams, irbulīši – tik ierasti un ērti, ka bez tiem vairs nekā. Bieži vien vēl gadās, kad viesmīļi labu gribēdami irbulīšu vietā dod dakšiņu un nazi, taču vienmēr prasu tos atpakaļ, jo rīsi un dakšiņa manā prātā vairs nav kopā saliekamas lietas.

Garšo tikpat labi kā izskatās!

Šis gan garšo labāk kā izskatās!

Tik populārie dumplingi jeb vienkāršiem vārdiem sakot pelmeņi, kas tiek pildīti ar visu iespējamo (gaļu, dārzeņiem, krēmu, garnelēm utt)

Ķīniešiem parasti ir paradums vienā ēdienā salikt kopā visu  - gaļu, jūras veltes, dārzeņus, nūdeles un beigās viss tāpat garšo lieliski!

Ķīniešu restorānos spilgtākā iezīme ir dalīšanās princips: tiek pasūtīti vairāki ēdieni vienlaikus un katrs tad garšo no visiem šķīvjiem, nevis atsevišķas porcijas katram indivīdam.

Šis ēdiens piederas vairāk Vjetnamas virtuvei, taču nozīme tam nav liela, jo garšo tāpat  izcili.

Jūras produkti ir ļoti iecienīti un lēti ikvienā Āzijas tautu virtuvē.

Vistas kāja ir bieži lietots produkts ķīniešu virtuvē. To var gan cept, gan tvaicēt gan marinēt, lieto gan zupās, gan kā aukstās uzkodas, gan pamatēdienos.

Un te nu kaut kas interesants - kā izrādās ķīniešiem ir arī 'daces', kas ir viens no zivju veidiem.

Šādi tad izskatās cepta 'dace' ar Taivānas dārzeņiem un pupām. Garša samērā sālīta priekš manām mēles kārpiņām, taču ēdiens pavisam noteikti ir ēdams un baudāms!

Mans dzīvokļa biedrs parasti vakariņās gatavoja spageti ar gaļas mērci, tādēļ viendien veikalā pamanīju šādu brīnumu un nopirku viņam to kā dāvanu. Pavisam nopietni, garšoja grādīgi!

Nr. 3. Debesskrāpji un arhitektūra. Ņemot vērā ierobežoto teritoriju, pilsētas iespējas vērsties plašumā ir visai ierobežotas, tādēļ Honkonga attīstās augstumā un dara to ar vērienu. Brīžiem jābrīnās par to, kā var salikt tās visas mājiņas kopā un vēl tādos augstumos, bet redz var un beigās bilde veidojas iespaidīga. Vienīgais par ko brīžiem jāraizējas ir kakls, kas ik pa brīdim paliek stīvs no nepārtrauktas raudzīšanās augšup, taču tas tāds sīkums salīdzinot ar mūsu cilvēces iespējām uzcelt kaut ko tik iespaidīgu. 

Debesskrāpji ielas garumā

Un šis vēl nav pats augstākais debesskrāpis. Tas tikai otrs ausgtākais (416 m)

Viena no daudzajām finansu un ofisu mājām

Un Honkonga nekad nebūs gatava...

Nav jābrīnās arī par to, ka Honkongas dzīvojamās mājas jeb guļamrajonus mēdz dēvēt par „betona mežiem”.

Nr. 4. Octapus karte

Šo karti pieminēju jau kādā no savām sākuma epizodēm, taču nu runāšu atkal. Šis elektroniskais izgudrojums ikvienam apmeklētājam un rezidentam nodrošina ērtas un praktiskas gaitas pilsētas ikdienas ritmā. Ar to var norēķināties ikvienā pilsētas publiskajā transporta (sākot no kuģīšiem, līdz pat autobusiem, vilcieniem, metro un tramvajiem), kā arī daudzās ēstuvēs, veikalos, kioskos un apskates objektos. Turklāt to papildināt var ikvienā veikalā vai transporta stacijā. Sistēma tik vienkārša, ka brīžiem jādomā, kāpēc Latvijā tā nav, bet ir savādāk un sarežģītāk. 

Mazs 'plastikāta kvadrātiņš', bet atrisina tik daudzas sadzīves problēmas miljonu pilsētā

 

Nr. 5. Laika apstākļi.

Lai gan Honkongā valda subtropu klimats, kas nozīmē karstas un mitras vasaras, tādējādi no maija līdz augustam izjūtot īstu pirts efektu, tomēr tas ir cilvēka spēkos izturams etaps, un pats svarīgākais, ka atlikušajos gada mēnešos pārsvarā var baudīt saulainus un patīkami siltus laika apstākļus. Nav jaunums, kas saule ikdienu padara gaišāku, apkārtējā vide nav tik drūma un cilvēki ar smaidīgāki - pie tā var pierast ļoti ātri!  

Aukstākie mēneši gadā ir janvāris un februāris, kad temperatūra var noslīdēt līdz +10 grādiem, taču cilvēkiem, t.sk. man, kas dzimuši tuvāk ziemeļiem un kādreiz izjutuši pat -25^o un vairāk, šādi ziemas apstākļi ir nekas vairāk kā ierasts pavasaris. Un arī pēc pieredzes jāsaka, ka musonu nestie lieti un taifūni nav tik „briesmīgi zvēri”, no kuriem būtu panikā jābaidās – ar attiecīgiem drošības pasākumiem, kas Honkongā visnotaļ ir augstā līmenī, tie ir pārdzīvojumi un izturami.

Skats uz Honkongas pussalas panorāmu un skaidrās debesis kā lielisks atribūts brīnišķīgai ainai!