43. epizode. Pārsteidzošā Ķīna

Tici vai nē, bet pēc statistikas skaitļiem Ķīnā dzīvojos nu jau vairāk kā septiņus mēnešus, esmu nakšņojusi 10 dažādās gultās, pabijusi 7 lielās un mazās pilsētās, braukusi pāri 5 provincēm un, protams, redzējusi tūkstošiem ķīniešu seju. Bet tie tikai ir un paliek sausi skaitļi, jo mani redzētie un gūtie iespaidi šejieniešu ikdienā ir simtreiz sulīgāki.

Nu kā tad tas ir dzīvot valstī, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākā pasaulē, bet pēc platības - trešā lielākā? Valstī, kas lojāli turas pie savām sentēvu tradīcijām, bet ekonomiskā ziņā tiek uzskatīta par mūsu pasaules nākotni. Valstī, kur dzīvo miljoniem iedzīvotāju, bet nav patiesas demokrātijas..

Neapšaubāmi Ķīna ir cita pasaule, tā ir valsts, kas jāredz un jāizdzīvo, taču ticu, ka ne visiem vienmēr ir vēlme vai iespēja uz šo pasaules malu traukties. Tādēļ, pavadot savas saulainās dienas šajos klusajos Austrumķīnas ūdeņos un cenšoties saglabāt savu prātu ieslēgtā režīmā, esmu nolēmusi apkopot galveno no savu līdzšinējo piedzīvojumu datu krātuves. Pavisam kodolīgi un īsi savās turpmākajās epizodēs centīšos ieskicēt to, kas tad notiek šeit - Ķīnā, taču ar piebildi, ka viss turpmāk rakstītais ir balstīts tikai un vienīgi uz man redzēto, piedzīvoto un uzzināto (Ķīna ir milzīga valsts un es zinu, ka ikvienam ceļotājam šajā zemē vienmēr būs atšķirīgs stāsts).

Šoreiz par satiksmi un uzņēmumu kultūru

Ķīnā satiksme ir pilnīgs troksnis, jo parasti ar taurēšanu šoferi cenšas brīdināt citus par savu tuvošanos vai manevra veikšanu, turklāt tiek taurēts visiem, kas šoferim ir tuvumā vai šķērso tā ceļu. Lieki piebilst, ka pasažieriem (īpaši tādiem kā man, kas nav raduši pie šāda braukšanas stila) dodoties garākos pārbraucienos, nepārtrauktais troksnis galvā rada tādu dullumu, ka nav zāļu kas to izārstētu.

Viens no populārākajiem transportlīdzekļiem Ķīnā ir motorollers, kas noteikti pieder ikvienai ģimenei. Ar to brauc visi - gan jaunie, gan vecie, gan visi kopā! 

Motorolleru zeme

Adekvāts aprīkojums ziemas sezonām

Raksturīgākais pārvietošanās līdzeklis Ķīnas pilsētās

Kravu var pārvietot daudz un dažādos veidos!

Ķīnieši nav satiksmes noteikumu ievērotāji (vai pat zinātāji), jo tie tiek vienmēr pārkāpti. Ikvienu šoferi var uzskatīt par ‘agresīvu braucēji’, jo vienīgais, kas tiem rūp ir savs maršruts, nevis luksofori, brīdinājuma zīmes, pārējie braucēji, gājēji vai to manevri. Gājēju pārejas (jeb t.s. zebra) bieži vien tikai izdaiļo asfaltu, jo braucējiem (īpaši mazajās pilsētās) tās vispār neeksistē. Šķērsojot ielu, jābūt īpaši vērīgam un uzmanīgam, jo ‘prasmīgie’ braucēji bieži vien uzrodas no tās puses, no kuras vismazāk gaidi!

Visiem priekšroka

Šādi Ķīnā tiek apmācīti nākamie automašīnu vadītāji.

Degvielas uzpildes stacija Ķīnas mazpilsētā

Satiksmes negadījums un kurš nu tagad tas vainīgais?

Gājēju ietves ķīniešiem ir domātas pilnīgi visam – uz tām ēd, spļauj, čurā un nokārto lielākas darīšanas, izmet jebkāda veida atkritumus (apģērbus, zobupastas, autiņbiksītes, televizorus), novieto mašīnas, brauc ar motocikliem un velosipēdiem utt. Brīžiem iešana pa ietvi ir pamatīgs šķēršļu joslas pārgājiens. 

Ja nevar atrast soliņus, tad var apmesties arī uz ietvēm

Visur šķēršļi - tiec nu uz priekšu kā māki!

Arī Ķīnā BMW braucējiem savi noteikumi

Arī šī jaunkundze izvēlas braukt pa nomaļām vietām!

 Par spīti ārprātīgajiem satiksmes dalībniekiem, jāatzīst, ka viens no Ķīnas labākajiem aspektiem ir kvalitatīva un sakārtota ceļu infrastruktūra. Vērienīgi tilti, plašas automaģistrāles un moderni dzelzceļu tīkli ir tas, kas dominē Ķīnas ainavās.

Skats uz Ningbo piepilsētu no augšas

Arī jūras satiksme un ostas Ķīnā ir visai iespaidīgas

Autobusu 'izvērstās' pieturas Šanhajā

Pārbāztie autobusi Šanhajas ielās

Ķīnā nedrīkst fotografēt policistus, kārtībniekus un armijniekus. Dzīvojot uz salas, esmu saņēmusi arī norādījumus nefotografēt kalnus, jo kā izrādās tajos bieži vien uzturas jebšu slēpjas specdienesti.

Nav jābrīnās par bardaku uz ielām, jo bieži vien policisti nav sava uzdevuma augstumos

 Korupcija un kukuļdošana Ķīnā ir visai ierasta un bieži vien acīmredzama lieta. Īpaši izteikti to var novērot pret policistiem vai valdību pārstāvjiem. 

Darba attiecībās pārsvarā dominē autoritatīvs vadības stils, kur prezidentam, direktoram vai menedžerim ir vislielākā teikšana un visiem pārējiem ir jārespektē viņu lēmumi, pat ja brīžiem tie ir visai absurdi.

Ķīniešiem daudzos uzņēmumos nav pieņemts ņemt ikgadējos atvaļinājumos (brīžiem tādi nepastāv vispār). Dažreiz labākais atvaļinājums, ko tie var saņemt ir 5 dienas, taču ar noteikumu, ka uzņēmumā tie strādājuši 10 gadus.

Lai gan atvaļinājumi Ķīnā nav raksturīga iezīme, tomēr ikgadu pilnīgi visi strādājošie ķīnieši dodas garās brīvdienās, kad norisinās divi ievērojami valsts svētki – Ķīniešu Jaunais gads (janvārī vai februārī) un Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas diena jeb t.s. ‘zelta nedēļa’ oktobra sākumā. Abi no festivāliem ir grandiozi svētki, ko ķīnieši atzīmē vismaz nedēļu un pat ilgāk, tādēļ šīs svinības bieži vien tiek uzskatītas par garajiem atvaļinājumiem.

Uzņēmumu sanāksmēs, semināros vai līdzīgos pasākumos, viena no organizatoriski obligātām detaļām ir nosaukuma jeb uzraksta izdruka un izvietošana telpas centrā (laikam lai visiem atgādinātu, kur atrodas un kādā nolūkā). Izveidot šādus hieroglifus un uzrakstus ir samērā laikietilpīgs process, taču tiem ir obligāti jābūt, pat ja sanāksme ilgst vien stundu.

Šāda un līdzīga veida uzraksti Ķīnā ir nepieciešami

Ķīnieši ir punktuāli un šeit ir pieņemts uz jebkāda veida tikšanām vai pasākumiem vienmēr ierasties pirms noteiktā laika. Sanāksmes un konferences, īpaši biznesa vidē, parasti gan sākas, gan arī noslēdzas noteiktajos laikos.

Visai smieklīgi ir ķīniešu zīmogi dokumentos, čekos vai rekvizītos – tie parasti ir sarkani un tajos bieži dominē zvaigznes kā atgādinājums par vienoto ideoloģiju. 

Dokumentu zīmogi

Bagātajiem Ķīnas uzņēmējiem parasti ir arī mīļākās, kuras tiek slēptas no sievām, bet ne no pārējās sabiedrības.  

Ja notiek apmaiņa ar vizītkartēm, tad ķīniešiem ir pieņemts to sniegt partnerim ar abām rokām. Pēc abpusējas vizītkaršu apmaiņas ļoti svarīgi ir arī to kārtīgi izpētīt, nevis steigšus to ielikt somā vai kabatā.

 Nākamreiz par Ķīnas ēšanas kultūru un tradīcijām!