Honkongā ir iestājusies vasara: karstums, liels gaisa mitrums un dūmakainas debesis ir tas, kas sāk dominēt ikdienas laika apstākļos. Tādējādi arvien biežāk ir vēlme uzturēties telpās, kur pilnā režīmā strādā kondicionieri, nevis doties ielās un ‘tverstīt’ skābekli sutīgajā gaisā. Bet pats ‘patīkamākais’ ir tas, ka šie laika apstākļi ir tikai maigs ievads tam, ko vēlāk varēs piedzīvot karstākajos mēnešos (jūlijā, augustā), tāpēc sūdzības atlikšu uz vēlāku laiku.
Ja jau Honkongā ir vasara, tad pavisam saprotami, ka jādodas uz pludmali. Aprīļa beigās uzņēmums mūsu kolektīvam beidzot piešķīra kopēju brīvdienu, tāpēc izlēmām atklāt peldēšanas un BBQ (gaļas cepšanas) sezonu. Mūsu mērķis bija Shek O pludmale, kas ir viena no labākajām smilšainajām pludmalēm Honkongā. Nokļūšana līdz tai ir lēta un nav ilga (~ 40 minūtes), taču pusceļā ir jāpārsēstas kādā no sabiedriskā transporta busiņiem, jo metro sistēma līdz tai neved.
 |
| Šādi pludmale tiek attēlota tūrisma bukletos |
Nebrīnos par to, ka Shek O pludmale (pēc tiešā tulkojuma klinšu līcis) ir viena no populārākajām vietējo vidū, jo te ir viss atpūtniekiem nepieciešamas: koku ēnās iekārotas piknika vietas ar grila galdiem, inventāra nomas punkti, veikali un restorāni, kā arī iedeguši pludmales patruļnieki. Turklāt patīkamākais ir tas, ka pludmale ir izolēta no lielās pilsētas kņadas, tāpēc apkārtne ir klusa un mierīga.
 |
| Šādi pludmale izskatās dzīvē |
Dienā, kad ieradāmies, termometra stabiņš rādīja +29, tādēļ pirmais ko nolēmām izmēģināt bija pelde jūrā. Ūdens bija ne tikai pārsteidzoši silts, bet arī pārsteidzoši sāļš, tāpēc, lai noturētos virs ūdens, lielu piepūle nevajadzēja. Vienīgi apziņā grūti bija aprast ar domu, ka ir tikai aprīlis, bet es peldos atklātā jūrā un no drebuļiem nav ne miņas.
 |
| Pēc peldes vienmēr arī milzīga apetīte, tāpēc gaļas cepšana nu ir procesā |
 |
| Kamēr gaļa cepas, tikmēr saimnieces 'klāj galdiņus' |
 |
| Akrobātika smiltīs (izskatās sarežģīti, taču tā nu ir mūsu ikdiena) |
Līdz ar vasaras iestāšanās, nelielas izmaiņas sāk ieviesties arī manā ēdienkartē – organisms sāk pieprasīt sulīgas un saldas lietas, tāpēc vairāk sāku dot priekšroku augļiem. To izvēle Honkongā ir milzīga, taču jāsaka, ka, gan augļu izmēri, gan dažādība, gan cenu politika te nedaudz atšķiras no Latvijā ierastās. Šeit var iegādāties dūres lieluma zemenes un mazus arbūzus, kurus varētu mest gaisā kā bumbas. Mango, banāni un melones šeit ir vieni no iecīnītākajiem augļiem, tādēļ to cena ir lēta, savukārt, mandarīni ir ekstrēmi dārgi un to garša ir dīvaina.
 |
| Tirgus stends Honkongā |
Tādi augļi, kā āboli, bumbieri, kivi, apelsīni u.c. netiek svērti kilogramu mērvienībās, bet cena tiek noteikta katram auglim atsevišķi. Piemēram, veikala cenu zīme norāda: viens ābols maksā 20 santīmus, bet ja pirksiet 3 ābolus, tad cena būs 50 santīmi. Līdz ar to izdevīgāk vienmēr ir pirkt 3 ābolus/bumbierus utt.(priecājos, ka vīnogas tiek svērtas, nevis skaitītas)
Ļoti populāri ķīniešiem ir mizoti un griezti augļi, kurus var iegādāties gan veikalos, gan tirgū, līdz ar to atvieglojot ‘trako’ darbu mājās.
Dragon auglis jeb pūķa auglis man ļoti iegaršojās, jo ir ļoti sulīgs un ar viegli skābenu garšu. Šo augli varētu arī raksturot kā kivi un melones krustojumu.
Nobeigumā vēl gribas piezīmēt to, cik labi gan ir dzīvot 21. gadsimtā, kad ar dažādiem plašsaziņas līdzekļiem var sekot līdzi visam pasaulē notiekošajam. Jā, arī es priecājos par to, ka pasaulē nu ir par vienu princesi vairāk un par vienu teroristu mazāk. Taču visvairāk mani ielīksmo doma par to, ka varu sekot pasaules hokeja čempionātam un just līdzi mūsējiem arī būdama 8000 km attālumā no Latvijas.
Turam īkšķus!
